Lai veicinātu ilgtspējīgu un efektīvu enerģijas izmantošanu un salāgotu nacionālos normatīvos aktus ar Eiropas Savienības regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 5.jūnijā, trešajam – galīgajam – lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā.
Citastarp grozījumi paredz siltumapgādē izmantot atlikumsiltumu un stiprina pašvaldību tiesības noteikt siltumapgādes veidus savā administartīvajā teritorijā, lai veicinātu racionālu enerģijas, it īpaši vietējo atjaunojamo energoresursu, izmantošanu.
Iecerēts, ka centralizētajā siltumapgādē varēs nodot ne vien koģenerācijas režīmā radušos, bet arī, piemēram, rūpniecībā vai datu centru radīto atlikumsiltumu. Tāpat grozījumi precizē siltumapgādes tirgus nosacījumus, tostarp nosakot, ka atlikumsiltumam ir prioritāte, ja tas ir ekonomiski izdevīgi. Regulējums par atlikumsiltuma izmantošanu siltumapgādē stātos spēkā 1.oktobrī.
Plānots, ka centralizētās siltumapgādes sistēmas operatori savā tīmekļvietnē reizi mēnesī publicēs sistēmai pieslēgto ēku siltumenerģijas ikmēneša patēriņu. Reizi gadā plānots publicēt informāciju par atjaunīgās enerģijas īpatsvaru centralizētajā siltumapgādes vai centralizētajā aukstumapgādes sistēmā, veiktajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un sasniegto enerģijas ietaupījumu. Savukārt, lai izvairītos no nelietderīgām investīcijām, grozījumi noteic, ka nav pieļaujama sistēmas operatora licences zonas pārklāšanās.
Efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes kritērijus, tās darbībā izmantojamos enerģijas veidus un to īpatsvaru noteiks Ministru kabinets. Tāpat grozījumi paredz, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) savā tīmekļvietnē publicēs informāciju par pieejamajiem atbalsta veidiem un pasākumiem atjaunīgās enerģijas ražošanai vai izmantošanai.
Savukārt pašvaldībām izmaiņas paredz iespēju savā teritorijā noteikt pienākumu daudzdzīvokļu mājas un ēkas pieslēgt pie efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas, kur tas ir ekonomiski un tehniski pamatoti. Tāpat vietvaras varētu noteikt pienākumu viendzīvokļa mājās izmantot atjaunīgo energoresursu vai bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijas, piemēram, koksnes granulu apkures katlus vai siltumsūkņus. Tas attiektos uz ēkām, kurās plānots mainīt vai renovēt siltumapgādes sistēmu, un jaunbūvēm.
Grozījumos noteikti ilgtspējas kritēriji atjaunojamo energoresursu un atjaunīgās enerģijas izmantošanai. Noteiktie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu kritēriji attieksies uz dažādiem kurināmā un enerģijas veidiem. Gadījumā, ja nacionālais siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas mērķis (kvotas) tiktu pārsniegts, paredzēta iespēja pārsniegto apjomu pārdot valstīm, kurām neizdodas sasniegt noteiktos kritērijus, norāda KEM.
Tāpat plānots precizēt, ka valsts enerģētisko krīzi var izsludināt, ja enerģijas piegādes traucējumi skar arī vienas pašvaldības, piemēram, valstspilsētas, teritoriju. Šobrīd noteikts, ka to izsludina, ja tā skar vienu trešdaļu iedzīvotāju.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jālemj Saeimai.
Saeimas Preses dienests