VideoGalerija
Ukraina var rēķināties ar nelokāmu Latvijas atbalstu visos līmeņos, tostarp jautājumā par to, ka Ukrainai ir jākļūst par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Mēs šobrīd aktīvi strādājam ar saviem ES kolēģiem, lai nodrošinātu, ka iestāšanās sarunas tiek uzsāktas jau šī gada jūnijā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ceturtdien, 4.aprīlī, parlamentā tiekoties ar Ukrainas Ministru prezidentu Denisu Šmihaļu (Denys Shmyhal). Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja informēja, ka Ukrainas ES integrācijas veicināšanai Saeima Ukrainas parlamenta administrācijai veidos pieredzes nodošanas un apmācības programmu.
Atkārtoti apliecinot Latvijas nelokāmo ilgtermiņa atbalstu Ukrainas suverenitātei un cīņai pret Krievijas agresiju, D.Mieriņa pauda pārliecību, ka Krievija zaudēs un Ukraina uzvarēs šo ļaunumu. D.Šmihaļs, pateicoties par atbalstu, uzsvēra, ka mums jāstrādā cieši kopā, lai pasargātu savas valstis.
Sarunā ar Ukrainas premjerministru piedalījās arī Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns un Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs.
Ukrainas premjerministrs pateicās Latvijai par līderību atbalstā Ukrainai un uzsvēra, ka varam kalpot par piemēru citām valstīm. D.Šmihaļs īpaši izcēla Latvijas vadīto dronu koalīciju, kā arī piebilda, ka Latvijā ražotie droni jau ir testēti frontē un tie ir ļoti efektīvi. Ukrainai arī turpmāk ļoti svarīgs būs militārais atbalsts, un karavīri frontes līnijā īpaši uzsverot to, ka nepieciešams vairāk ieroču. Saeimas priekšsēdētāja apliecināja, ka gan Latvijas drošības stiprināšanai, gan Ukrainas brīvības cīņu atbalsta kāpināšanai nepieciešams strauji audzēt Latvijas militārās industrijas kapacitāti. Tādēļ Ekonomikas ministrija varētu piedāvāt jaunas atbalsta programmas, kas būs pieejamas dronu un citu militāru preču ražotājiem.
Latvijas parlaments arvien meklē jaunas iespējas Ukrainas atbalstam, sacīja D.Mieriņa, izceļot arī nesen pieņemto lēmumu paaugstināt nodokļa likmes sankcionētu personu īpašumam un šādu papildu ienākumu novirzīšanu Ukrainas atbalstam. “Tie ir papildu aptuveni 1,5 miljoni eiro gadā Ukrainai,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, paužot cerību, ka Latvijas lēmums iedvesmos arī citas valstis spert līdzīgus soļus.
Tāpat, lai vairotu izpratni un atbalstu Ukrainai starptautiskā līmenī, Saeima ir uzņēmusies šoruden Rīgā rīkot nākamo Krimas platformas parlamentāro samitu. To rīkos ciešā sadarbībā ar Ukrainas parlamentu.
Saeimas delegācija akcentēja arī parlamenta lēmumu par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Tajā uzsvērta nepieciešamība Eiropas Savienības sankcionēto preču sarakstā iekļaut arī mangāna rūdu, lai tā nenonāktu Krievijā, kur to izmanto militārajā rūpniecībā.
Sarunā akcentēts arī agresorvalstu lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegums Latvijā, uzsverot, ka tas paver plašākas eksporta iespējas Ukrainas produktiem, tikai jāmeklē iespējas, kā produktus no Ukrainas ostām izdevīgāk nogādāt Latvijā.
Spriežot par transporta infrastruktūru, D.Šmihaļs akcentēja Ukrainas vēlmi iesaistīties ātrgaitas dzelzceļa projektā “Rail Baltica”, lai nodrošinātu plašāku savienojamību.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720315964596
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests