“Īstenojot energoneatkarības mērķus, palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru tautsaimniecībā un samazinot atkarību no fosilajiem resursiem, Latvija ar savu piemēru var veicināt globālo vienošanos, lai pārliecinātu no fosilajiem resursiem atkarīgākās valstis straujāk veikt pāreju uz videi draudzīgu enerģiju,” piektdien, 13.oktobrī, uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis.

Komisijas sēdē deputāti apstiprināja nacionālo pozīciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferencei.

Klimata un enerģētikas ministrija norādīja – Eiropas Savienība ir līderis klimata noturības veicināšanā, taču rīcība klimata pārmaiņu radīto seku un siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai ir neatliekama. Tāpat jāstiprina pielāgošanās arvien ekstrēmākiem laikapstākļiem, tostarp aizsargājot dabu un ekosistēmas. Pastāv 66 procentu iespēja, ka līdz 2027.gadam vidējā globālā gaisa temperatūra pārsniegs pusotra grāda sasilšanas slieksni, atsaucoties uz zinātniskiem pētījumiem, pauda ministrija. Tas pārsniedz iepriekš prognozēto.

Eiropas Savienības dalībvalstis līdz 2030.gadam būtu spējīgas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 57 procentiem, ziņoja Klimata un enerģētikas ministrija. Šobrīd mērķa rādītājs ir 55 procenti.

Klimata pārmaiņu risināšanai izšķiroša nozīme ir iesaistei starptautiskā līmenī un spēcīgai, uz noteikumiem balstītai daudzpusējai sadarbībai, sprieda deputāti.

Nepieciešams mazināt nekontrolējamu klimata pārmaiņu riskus ar savlaicīgu starptautisko vienošanos par piesārņojuma samazināšanu, kā arī palielināt finansiālo atbalstu attīstības valstīm, pauda E.Cepurītis.

Arī gaidāmajā ECOFIN sanāksmē plānots spriest par finansējumu klimata mērķiem, tai skaitā atbalstu 100 miljardu dolāru apmērā nabadzīgajām valstīm klimata mērķu īstenošanai un priekšlikumu palielināt klimata pārmaiņu pielāgošanās finansējumu, atbildot uz deputātu jautājumiem, informēja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Saeimas Preses dienests