Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 17.novembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Gaujas Nacionālā parka likumā, lai tie meža īpašnieki, kuru zeme atrodas parka dabas lieguma zonā un meža īpašumam nav apstiprināta apsaimniekošanas plāna, varētu ierobežot egļu astoņzobu mizgrauža izplatību.

Kaitēkļa ierobežošanas pasākumus varēs veikt, ja attiecīgajā mežaudzē nebūs konstatēta īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne vai aizsargājams biotops. Tāpat būs jāsaņem Valsts meža dienesta sanitārais un Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums bojāto koku nociršanai, likumprojekta anotācijā norādījuši tā autori.

Patlaban vairākās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, ir vērojama egļu audžu bojāeja. To izraisījusi egļu astoņzobu mizgraužu masveida savairošanās. Mizgrauzis uzskatāms par vienu no bīstamākajiem meža kaitēkļiem Latvijā, uzsvēruši likumprojekta autori.

Šī kaitēkļa populācija sasniegusi augsta kaitējuma riska slieksni Vidzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī būtiski postījumi novēroti Lubānas apkārtnē. Kaitēkļa savairošanos Gaujas Nacionālajā parkā, iespējams, veicināja 2017.gada sausā vasara un samērā liels vēja gāzto koku apjoms, teikts likumprojektu anotācijā.

Lai grozījumi Gaujas Nacionālā parka likumā stātos spēkā, tie vēl trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai.

Saeimas Preses dienests