Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, otrdien, 3.septembrī, izvērtējot pagājušā mācību gada valsts pārbaudes darbu rezultātus, aicināja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādāt plānu, kā veicināt skolēnu sagatavotību valsts centralizētajiem eksāmeniem.

“Matemātikā, fizikā, vēsturē un latviešu valodā centralizēto eksāmenu rezultāti iepaliek no vēlamā. Nepieciešams objektīvi izvērtēt iemeslus, kāpēc jau vairākus gadus lielai daļai skolēnu zināšanas nav apmierinošas, un komisijas sēdē šodien aicinājām atbildīgo ministriju sagatavot plānu, kā šo problēmu risināt,” informēja Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Tāpat A.Ašeradens akcentēja, ka trūkst vienota priekšstata par to, kas ir izglītības mērķis. Darba tirgū ir arvien akūtāks pieprasījums pēc dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citu eksakto jomu pārstāvjiem, taču tai pašā laikā sociālajās un humanitārajās nozarēs ir profesionāļu pārprodukcija.

Aizvadītā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultāti rāda, ka četros no desmit mācību priekšmetiem, kuros var kārtot šādu pārbaudījumu, ir neapmierinoši vērtējumi. Matemātikā, fizikā, vēsturē un latviešu valodā vidējais vērtējums ir zem 50 procentiem, vēsta Valsts izglītība satura centra apkopotā informācija.

Kā uzsvēra Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks, šobrīd visi skolēni – neatkarīgi no apgūstamās programmas un atšķirīgā mācību stundu skaita – kārto vienu eksāmenu. Līdz ar jauno izglītības standartu plānots ieviest divu līmeņu eksāmenus. Valsts izglītības satura centra vadītājs aicināja arī paaugstināt prasības uzņemšanai vidusskolā, kā arī apsvērt iespēju neuzņemt augstskolās reflektantus ar zemu sniegumu centralizētajos eksāmenos.

Izglītības komisija turpinās sekot jautājumam par centralizētajiem eksāmeniem un sagaida no atbildīgās ministrijas skaidru plānu, kā risināt problēmu ar zemajiem eksāmenu rezultātiem, informēja A.Ašeradens.

Saeimas Preses dienests