Personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, pēc pilnvaru termiņa beigām būs tiesības uz valsts nodrošinātu apsardzi, taču tā nebūs obligāta. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas ceturtdien, 17.martā, pirms trešā lasījuma atbalstītie grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”.

Saskaņā ar komisijas atbalstīto priekšlikumu valsts drošības iestādes informēs bijušo prezidentu par viņa drošību un viņam būs tiesības uz valsts nodrošinātu apsardzi četrus gadus pēc amata atstāšanas. Par apsardzes nepieciešamību pēc šī termiņa katrā atsevišķā gadījumā lems Ministru kabinets, ņemot vērā drošības iestāžu informāciju un uzklausot bijušo prezidentu.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne norādīja, ka šajā likumprojekta redakcijā ir izdevies sabalansēt bijušā prezidenta tiesības uz privāto dzīvi ar valsts interesēm, rūpējoties, lai netiktu apdraudēts viens no valsts simboliem. Nebūtu pieņemama situācija, ka šajā jautājumā netiek ņemtas vērā pašas personas intereses un teorētiski apsardzi pret paša gribu viņam varētu norīkot līdz pat mūža beigām, norāda I.Čepāne.

Komisijas deputāti uzsvēra, ka bijušajam Valsts prezidentam būtu jādod izvēles brīvība jautājumā par to, vai viņam arī pēc pilnvaru beigām nepieciešama apsardze. Obligāta apsardze vairāku gadu garumā ierobežotu personas brīvības un būtu pretrunā personas tiesībām uz privāto dzīvi, norādīja priekšlikuma iniciatori Solvita Āboltiņa un Gundars Daudze.

Par likumprojektu trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Saeimas Preses dienests