Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti otrdien, 22.februārī, vienojās iesniegt Saeimā lēmuma projektu par plānošanas reģionu nepieciešamību.

„Ar šo lēmuma projektu vēlamies apturēt paredzēto plānošanas reģionu likvidāciju, jo tās rezultātā, piemēram, sabiedriskā transporta kustību valsts reģionos organizētu nevis vietējā vara, kas ir tuvāk iedzīvotājiem un labāk zina viņu vajadzības, bet gan Rīgā. Tas nav pieļaujams,” pauda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa. Viņš arī uzsvēra, ka „ir jādomā, kā panākt lielāku valsts varas decentralizāciju, ministriju funkcijas nododot plānošanas reģioniem.”

Komisijas deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība) sēdē rosināja nekavēties un „skaidri pateikt, kas turpmāk notiks ar plānošanas reģioniem, jo nestabilitāte un neziņa par to pastāvēšanu grauj motivāciju strādāt – cilvēki vairs nevēlas uzņemties jaunas saistības un īstenot dažādus, arī starptautiskus, projektus, līdz ar to pastāv risks investīciju piesaistei.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti šodien atbalstīja virzīšanai Saeimā lēmuma projektu, kurā par acīmredzami nelietderīgām atzītas Ministru kabineta darbības, kas vērstas uz plānošanas reģionu likvidēšanu, reorganizēšanu vai citādu būtisku to statusa vai funkciju mazināšanu.

Komisija uzskata, ka plānošanas reģioniem arī turpmāk ir jāiesaistās teritorijas attīstības plānošanā, sabiedriskā transporta pārvadājumu organizēšanā un Eiropas Savienības finansēto projektu īstenošanā. Lēmuma projektā arī norādīts, ka nepieciešams turpināt reģionālo reformu un decentralizēt valsts pārvaldi uz pašreizējo piecu plānošanas reģionu bāzes. 

Deputāti šodien iepazinās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas redzējumu par plānošanas reģionu iespējamo pastāvēšanu. Viens no variantiem paredz līdz 2012.gada 1.janvārim likvidēt plānošanas reģionus, vai arī uz to bāzes izveidot vēlētas deviņu apriņķu pašvaldības. Tāpat rosināts apsvērt pašreizējo piecu plānošanas reģionu kapacitātes stiprināšanu, kā arī precizēt to teritorijas pēc kultūrvēsturiskajām robežām. 

„Reformai ir jābūt, bet, kamēr jautājums vēl nav sagatavots, apspriests un izdiskutēts, mēs nevaram runāt par izmaiņām pēc formas, jo saturs ir svarīgāks,” pauda komisijas priekšsēdētāja biedrs Sergejs Dolgopolovs.

Saeimas Preses dienests