Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti otrdien, 2.februārī, pauda neizpratni par nesen notikušajām sarunām par iespējamo atbalstu Krievijas atomelektrostacijas būvniecībai Kaļiņingradā.
Komisija šodien apstiprināja Latvijas nacionālās pozīcijas 4.februāra Eiropadomes sanāksmei, kurā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un valdību vadītāji lems arī par enerģētikas politikas jautājumiem.
„Izskatot Latvijas nostājas par Eiropas Savienības enerģētikas politikas jautājumiem, mūsu uzmanību saistīja informācija par to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amatpersonas ar Krievijas pārstāvjiem spriedušas par Kaļiņingradas atomelektrostacijas būvniecību,” norāda komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis. „Ņemot vērā, ka līdz šim oficiālā līmenī pausts atbalsts Visaginas atomelektrostacijas projektam Lietuvā, lūgsim vides ministru skaidrot šo jautājumu.”
Komisijas deputāts Atis Lejiņš (Vienotība) pauda bažas par izskanējušo informāciju, ka pagājušajā nedēļā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) viesojušies Krievijas atomenerģijas kompānijas „Rosatom” pārstāvji. Nav pieņemams, ja šādās sarunās slepeni tiek pausts līdzšinējai valsts nostājai pretējs viedoklis, savas bažas skaidroja deputāts.
„Tajā pašā dienā, kad ārpolitikas debatēs Saeimā runājām par enerģētisko drošību, šīs tikšanās laikā tika spriests par iespējamo Latvijas atbalstu Krievijas iecerētajai atomelektrostacijas būvniecībai Kaļiņingradā. Visa pasaule tagad saprot, ka mēs pirksim elektrību no jaunās atomelektrostacijas Kaļiņingradā. Mums smagi klibo valsts drošības politika un ārpolitika,” uzsvēra A.Lejiņš.
Arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins atzina, ka VARAM tikšanās ar „Rosatom” viņa pārstāvētai ministrijai bijis pārsteigums. Latvija oficiāli paudusi atbalstu Visagina atomelektrostacijas projektam un šī pozīcija nav mainījusies, uzsvēra K.Olšteins.
Tāpat komisijas sēdē tika diskutēta iecere Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes termināli. Deputāti atzinīgi vērtēja atbildīgo institūciju gatavību šī termināļa būvniecībai piesaistīt ES finansējumu. Tieši gaidāmās Eiropadomes laikā izšķirsies, vai šim projektam varēs izmantot ES līdzekļus, noskaidroja deputāti. Jaunais sašķidrinātās gāzes terminālis palīdzētu dažādot gāzes piegāžu avotus, jo gāzi uz to varētu transportēt pa jūrasceļiem, piemēram, no Kataras, skaidroja K.Olšteins.
Saeimas Preses dienests