Valsts un pašvaldību līmenī jau laikus jāveic preventīvi pasākumi un jābūt gataviem dažādu dabas kataklizmu novēršanai, otrdien, 25.janvārī, vērtējot atbildīgo institūciju rīcību janvārī sniega un apledojuma dēļ izsludinātās ārkārtas situācijas laikā, uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.
„Šodienas sēdē guvām pārliecību, ka glābšanas dienests nesenajā krīzes situācijā strādāja labi. Tomēr valsts līmenī nedrīkstam paļauties tikai uz glābēju pašaizliedzīgo darbu. Šādas ārkārtas situācijas jāskata daudz plašāk un jau savlaicīgi jādomā par preventīviem pasākumiem, lai laikus paredzētu, ierobežotu un novērstu dabas stihiju sekas,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Komisijas priekšsēdētājs apgrūtinātos telefona sakarus minēja kā vienu no būtiskākajām problēmām nesen apledojuma izraisīto elektrības padevju traucējumu laikā. Ņemot vērā pārrāvumus elektrības piegādē, daļā Latgales novadu mobilie telefoni nedarbojās. Par šo un citiem problēmjautājumiem Saeimas komisija gaidīs atzinumu no Ekonomikas ministrijas, kas gatavo apkopojošu ziņojumu par ārkārtas situācijas izvērtējumu, norādīja A.Latkovskis.
Arī deputāts Jānis Ādamsons (SC) pauda viedokli, ka viena no Latvijas lielākajām problēmām ir nespēja skatīt jautājumus tālākā perspektīvā un savlaicīgi prognozēt iespējamās problēmas. Deputāts Uģis Rotbergs (Vienotība) atgādināja, ka klimata izmaiņu raisītās dabas kataklizmas notiks aizvien biežāk, un rosināja laikus domāt par dažādu preventīvu pasākumu veikšanu.
Savukārt komisijas sekretārs Kārlis Seržants vaicāja, vai valdība ārkārtas stāvokli sniega dēļ neizsludināja ar pārāk lielu kavēšanos. Ja jau 1.janvārī bez elektrības bija vislielākais iedzīvotāju skaits – ap 60 tūkstošiem, tad kādēļ ārkārtas stāvoklis tika izsludināts tikai 6.janvārī, vaicāja deputāts.
Komisija atzinīgi vērtēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un „Latvenergo” brigāžu profesionālo un pašaizliedzīgo darbu, atbrīvojot elektrolīnijas no kokiem un atjaunojot elektropadevi. Tomēr deputāti vērsa uzmanību uz daudzajām iedzīvotāju sūdzībām, kuri nav varējuši sazvanīt „Latvenergo”, lai informētu par elektropadeves problēmām.
Deputāti Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK) un Aivars Volfs (Vienotība) arī norādīja, ka kopš „Latvenergo” kontaktu centru reorganizācijas zudusi atgriezeniskā saite starp iedzīvotājiem un centra operatoriem, kuri tikai uzklausot, bet nespējot sniegt informāciju par konkrētu elektromontieru brigāžu darbu reģionos un to, kad elektropadeve varētu tikt atjaunota. Deputāti aicināja „Latvenergo” būtiski palielināt kontaktu centru darba kapacitāti.
Saeimas Preses dienests