Veidojot Latvijas nostāju par Eiropas Komisijas ierosinājumiem stiprināt Eiropas Savienības (ES) vienoto tirgu, īpaši jāņem vērā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu intereses. To piektdien, 21.janvārī, akcentēja Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti, apspriežot Latvijas sākotnējo pozīciju par Eiropas Komisijas paziņojumu „Ceļā uz Vienotā tirgus aktu”.
„Par šo būtisko iniciatīvu, ar kuru Eiropas Savienības iekšējo tirgu iecerēts padarīt efektīvāku, šodien nacionālo nostāju vēl neapstiprinājām. Tomēr esam gandarīti par iespēju jau savlaicīgi par to diskutēt ar ekonomikas ministru Arti Kamparu un Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti, kura Briselē gatavo ziņojumu par šo jautājumu,” norāda komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis. Kā īpašu Latvijas interešu jomu I.Lieģis min mazo un vidējo uzņēmu pozīciju stiprināšanu ES tirgū.
Latvijai kā mazai, uz eksportu orientētai ekonomikai ir būtiski, lai ES vienotais tirgus būtu bez šķēršļiem, tādēļ mūsu valsts kopumā varētu atbalstīt Eiropas Komisijas priekšlikumu, deputātiem atzina ekonomikas ministrs A.Kampars. Ministrs atgādināja, ka citas ES dalībvalstis ir Latvijas lielākais eksporta tirgus.
Lai arī vienota tirgus izveide ir viens no ES pamatprincipiem, tomēr tajā joprojām ir daudz iekšēju šķēršļu un birokrātisku barjeru, kas traucē brīvai preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla kustībai. Tam par iemeslu ir gan dalībvalstu realizētais protekcionisms, gan nevēlēšanās mainīt nacionālās sistēmas un nepietiekama ES politiku koordinācija, noskaidroja deputāti.
Tādēļ Eiropas Komisija sagatavojusi pasākumu plānu, ar kura palīdzību iecerēts uzlabot ES vienotā tirgus darbību un panākt tā labāku pārvaldību. Līdz februāra beigām turpināsies šo ierosinājumu publiskā apspriešana ES mērogā, un maijā Eiropas Komisija nāks klajā jau ar galīgo „Vienotā tirgus akta” piedāvājumu.
Sagaidāms, ka par šo apjomīgo un nozīmīgo pasākumu plānu ES būs smagas un ilgstošas diskusijas, jo no daudzu dalībvalstu puses būs mēģinājumi aizstāvēt to piekopto protekcionismu, prognozēja Eiropas Parlamenta deputāte S.Kalniete. Tomēr kopumā ES vērojama vēlme panākt, lai šie ierosinājumi tiktu pieņemti un stiprinātu ES vienoto tirgu un līdz ar to arī ES globālo konkurētspēju ar ASV, Ķīnu, Indiju un Brazīliju, norādīja Eiropas Parlamenta deputāte.
Komisijas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) vaicāja, vai Latvijas nostājā definētais nedalītais atbalsts brīvā tirgus politikai bez jebkāda protekcionisma mūsu valstij ir izdevīgs. Deputāts pauda viedokli, ka līdzšinējā neoliberālā pieeja nesusi Latvijai zaudējumus un novedusi pat pie atsevišķu tautsaimniecības nozaru sabrukuma.
Savukārt deputāte Dana Reizniece (ZZS) atzīmēja, ka Latvijas nostājā lielāka uzmanība būtu jāvelta arī ES politiku finansēšanas jautājumiem, tostarp finansējumam infrastruktūrai. ES vienotā tirgus kontekstā jārunā arī par ES fondiem un kohēzijas finansējumu, tam nevajadzētu būt tikai pakārtotam jautājumam, pauda deputāte.
Saeimas Preses dienests