Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti piektdien, 21.janvārī, ārkārtas sēdē apsprieda reģionālo televīziju sadarbības modeli ar LTV7, kas ļautu reģionālajām televīzijām turpināt darbu pēc 1.februāra, kad SIA „Lattelecom” pārtrauks bezmaksas apraides nodrošināšanu testa režīmā.

Deputāti uzklausīja uzaicināto pušu viedokļus par Latvijas Televīzijas (LTV) sagatavoto raidlaika nomas līgumu par iespēju reģionālajām televīzijām raidīt LTV7 kanālā. Šī iespēja ļautu reģionālajām televīzijām izmantot LTV7 raidlaiku, lai pārraidītu savu saturu trīs reizes darba dienās un vienu reizi sestdienā. Par šo iespēju reģionālajām televīzijām būtu jāmaksā 16 santīmi minūtē.

Deputāti pauda bažas, ka reģionālajiem kanāliem šī summa varētu būt pārāk liela. LTV un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji informēja, ka bažām nav pamata, jo apmaksa tiks veikta uz savstarpējo norēķinu pamata, reģionālajiem kanāliem nomājot LTV7 raidlaiku un LTV7 iepērkot producenta pakalpojumus no reģionālajām televīzijām. NEPLP eksperti uzsvēra, ka šis būtu labāks variants par iepirkumu nacionālā pasūtījuma ietvaros, jo šādi televīzijām nebūtu jāvadās pēc noteiktiem kritērijiem raidījumu izveidei un tādējādi netiktu ietekmēta reģionālo televīziju identitāte.

Latvijas Reģionālo televīziju asociācijas valdes priekšsēdis Jānis Galviņš pauda neapmierinātību ar LTV piedāvāto modeli, uzskatot, ka piedāvātais raidlaiks nav optimāls, lai nodrošinātu pietiekamu auditoriju. Turklāt daļa no reģionālajām un vietējām televīzijām vēlētos saglabāt savu patstāvību un raidīt ar saviem raidītājiem. Viņš uzsvēra, ka tiesības vietējām un reģionālajām televīzijām savu programmu apraidi nodrošināt ar saviem tehniskajiem līdzekļiem būtu optimāls risinājums šo televīziju turpmākā darba nodrošināšanai.

Komisija uzdeva pusēm vienoties par optimālo variantu, lai nodrošinātu reģionālajām televīzijām iespēju raidīt pēc 1.februāra.

Saeimas Preses dienests