Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 19.janvārī, neatbalstīja Latvijas nacionālo pozīciju par priekšlikumu Eiropas Savienības (ES) regulai ar kuru plānots izveidot vienotu metodiku ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) klātbūtnes noteikšanai dzīvnieku barībā un, iespējams, pārtikā, kurām nav izsniegtas atļaujas izplatīšanai ES tirgū. Komisija uzdeva par dokumenta izstrādi atbildīgajai Zemkopības ministrijai to vēlreiz saskaņot, ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un sabiedrisko organizāciju viedokli.
„Zemkopības ministrijas sagatavoto pozīciju neapstiprinājām, jo sēdē neguvām pārliecinošus argumentus tajā paustajam atbalstam par ĢMO klātbūtnes konstatējuma līmeni 0,1 procenta apmērā,” skaidro komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis. „Vides konsultatīvā padomes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji šodien sēdē asi kritizēja šo pieeju, turklāt dokumentā neatradām Latvijas zinātnieku atzinumus par šādu ierosinājumu. Ņemot vērā jau iepriekš komisijas formulēto negatīvo nostāju pret ĢMO, uzdevām Zemkopības ministrijai atkārtoti izdiskutēt šo jautājumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un sociālajiem partneriem un tad vēlreiz iesniegt dokumentu apstiprināšanai Saeimā.”
Ar jauno regulas projektu iecerēts visā ES noteikt vienotu metodiku ĢMO klātbūtnes noteikšanai, kā minimālo obligāto snieguma līmeni paredzot 0,1 procentu, skaidroja Zemkopības ministrijas pārstāvji. Patlaban ES nav šādas vienotas metodikas un tādēļ ir grūti fiksēt ĢMO klātbūtni, piemēram, ES ievedamajā lopbarībā.
Savukārt Vides konsultatīvās padomes pārstāvji uzsvēra, ka šādas ES regulas atbalstīšana būtu pretrunā ar līdz šim Latvijas konsekventi realizēto „nulles tolerances” politiku pret ĢMO, ko konsekventi ievērojusi arī Eiropas lietu komisija, iepriekš dodot mandātu Latvijas ministriem ES līmenī iestāties pret ĢMO.
„Ir naivi domāt, ka pēc šī 0,1 procenta atļaušanas no ĢMO lobiju puses nesekos spiediens šo līmeni paaugstināt līdz pieciem, desmit vai trīsdesmit procentiem,” teica Vides konsultatīvās padomes pārstāvis Jānis Ulme. Turklāt regulas projektā iekļautie priekšlikumi nākotnē varētu apdraudēt bioloģiskās lauksaimniecības pastāvēšanu.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēra, ka šis ES tiesību akts nerunājot par ĢMO atļaušanu vai aizliegšanu, bet gan tikai par zinātniskas metodikas izstrādi. „Ja zinātnieki iesaka 0,1 procentu, tad es viņiem uzticos,” teica ministrs.
Savukārt deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka pozitīvus atzinumus par ĢMO nereti sniedz ar ĢMO industriju cieši saistīti zinātnieki un aicināja šajā jautājumā saglabāt piesardzību. Deputāts atgādināja, ka ĢMO klātbūtne Latvijā nopērkamā pārtikā sen jau ir atļauta, tomēr vairumā pašvaldību ir aizliegta ģenētiski modificētu augu kultivēšana.
Saeimas Preses dienests