Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 8.decembrī, pirms pirmā lasījuma pauda konceptuālu atbalstu likumprojektu paketei, kas paredz Saeimas deputātu, kā arī tiesnešu un prokuroru iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā. 

„Rūpīgi izvērtējot Tieslietu padomes viedokli, komisija nolēma atbalstīt valdības izstrādāto tiesnešu atalgojuma reformu, kas pieliks punktu gadiem ilgušajiem pārejas periodiem un algas apcirpšanai, beidzot nodrošinot stabilu, pārskatāmu un no budžeta viedokļa izpildāmu atalgojuma sistēmu,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. 

Tieslietu padome iepriekš paudusi viedokli, ka neatbalsta valdības piedāvātos likumprojektus un tiesnešu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā. Izvērtējot padomes atzinumus un argumentus, komisijas priekšsēdētāja atzina, ka uz otro lasījumu likumprojektos būs nepieciešami papildinājumi. Piemēram, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, tiesnešiem un prokuroriem būtu jāparedz kompensācijas jeb „sāpju naudu”, ko veido starpība starp paredzamo algu, kas izriet no likuma „Par tiesu varu” pašreizējās redakcijas, un jaunajā likumprojektā noteikto algu.

I.Čepāne atzina, ka saprot tieslietu sistēmā strādājošo aizvainojumu par situāciju, kad vēl trīs gadus iepriekš pieredzējušu tiesnešu algas bija ievērojami zemākas nekā, piemēram, atalgojums atsevišķiem ierēdņiem ministrijās, kuri līdztekus darba algai saņēma arī atlīdzību kā valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvji vairākas vietās vienlaicīgi. Taču tieši tādēļ, lai visu no valsts budžeta algoto darba samaksa būtu salīdzināma un sabalansēta, ir nepieciešama vienota pieeja algu noteikšanai. 

Savukārt komisijas deputāte Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka primārais uzdevums ir nodrošināt demokrātijas principiem atbilstošu tiesu sistēmu, kas bauda sabiedrības uzticību, un jautājums par algas apmēru ir tikai viens no soļiem, lai to panāktu. 

Saskaņā ar piedāvāto reformu tiesnešu darba samaksas apmērs tiktu sasaistīts ar valsts pārvaldē strādājošo augsti kvalificētu juristu algām. Tādējādi zemākā tiesneša amatalga rajona (pilsētas) tiesas tienesim bez pieredzes nākamgad plānots 1157 lati pirms nodokļu nomaksas, Augstākās tiesas priekšsēdētāja alga – Ls 2655, bet mēnešalga Satversmes tiesas priekšsēdētājam – 3031 lati.

Tas nozīmē, ka tiesnešu atalgojums, salīdzinot ar šo gadu, pieaugtu vidēji par 43 procentiem, bet zemesgrāmatu tiesnešiem pat par 81 procentu. Turklāt pirmās instances tiesas tiesneša atalgojums Latvijā būtu līdzvērtīgs vai pat pārsniegtu atalgojumu Ungārijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un citās Eiropas valstīs. 

Jaunais projekts paredz Saeimas deputātus iekļaut vienotajā atalgojuma sistēmā, amatalgu sasaistot ar vidējo atalgojumu tautsaimniecībā. No nākamā gada plānots deputātiem vairs neizmaksāt reprezentācijas naudu, sakaru izdevumu kompensāciju un transporta izdevumu kompensāciju. Vienīgās kompensācijas būtu par transporta izdevumiem un telpu īri deputātiem, kuri nedzīvo Rīgā. Piedāvātā deputātu atalgojuma reforma paredz arī samazināt piemaksas par piedalīšanos komisiju un apakškomisiju sēdēs.

Juridiskā komisija lūdz grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, grozījumus likumā „Par tiesu varu”, grozījumus Prokuratūras likumā, kā arī grozījumus Satversmes tiesas likumā iekļaut 9.decembra Saeimas darba kārtībā un plānots, ka deputāti lems par steidzamības piešķiršanu šiem četriem likumprojektiem. 

Saeimas Preses dienests