Saeima ceturtdien, 28.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likumu, kurš nosaka jūras ūdeņu izmantošanas noteikumus un Latvijas starptautisko sadarbību, izstrādājot un īstenojot Baltijas jūras stratēģiju.

Likumā noteiktas darbības, kuru veikšanai jūrā jāsaņem atļauja vai licence. Tāda būs nepieciešama, lai veiktu dabas resursu izpēti, izmantotu zemes dzīles un zvejotu. Atļauja vai licence būs nepieciešama arī mākslīgo salu, būvju un iekārtu būvniecībai, kā arī virszemes ūdensobjektu un ostu ūdeņu tīrīšanai un padziļināšanai.

Izmantojot jūras ūdeņus, nedrīkstēs pieļaut piesārņošanu, būs jāveic vides novērtējums, ja tāds paredzēts, un jāsaņem nepieciešamās atļaujas.

Par tiesībām izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā būs jārīko. Līdz 2011.gada 1.aprīlim Ministru kabinets noteiks konkursu rīkošanas noteikumus. Līdz nākamā gada aprīlim tiks noteiktas arī prasības būvju ierīkošanai, būvniecībai jūrā un to ekspluatācijai, kā arī nosacījumi jūras būvju nojaukšanai.

Par mākslīgo salu, būvju un iekārtu būvniecību, ierīkošanu, ar to saistīto izpēti un būvju ekspluatāciju būs jāmaksā valsts nodeva. Izņēmums būs ostu būves un navigācijas līdzekļi.

Jūras ūdeņu stāvokli novērtēs Latvijas Hidroekoloģijas institūts. Balstoties uz šo novērtējumu, tiks izvirzīti mērķi ūdeņu stāvokļa uzlabošanai un izstrādāta stratēģija Baltijas jūras vides aizsardzībai un piesārņojuma samazināšanai.

Tāpat iecerēts veikt jūras ūdeņu monitoringu un izstrādāt pasākumu plānu stratēģijas ieviešanai. Paredzēts arī izveidot Jūras vides padomi, kurā darbosies pārstāvji no valsts institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likums nepieciešams, jo spēkā esošais Baltijas jūras vides aizsardzības un izmantošanas tiesiskais regulējums ir nepilnīgs un sadrumstalots.

Saeimas Preses dienests