Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti otrdien, 26.oktobrī, vērtēja situāciju Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē un paveikto fondu vadības vienkāršošanā. Pēc atbildīgo amatpersonu uzklausīšanas deputāti uzteica ministriju paveikto fondu apguvē, tomēr uzsvēra, ka joprojām daudzas lietas tiek risinātas pārāk gausi.
„Šodien saņēmām par fondu apguvi atbildīgās ministrijas apstiprinājumu, ka plānotie Eiropas Savienības fondu līdzekļi tiks apgūti līdz gada beigām. Daudz arī paveikts fondu apguves vienkāršošanā, taču jāstrādā vēl efektīvāk, lai novērstu visus kavējošos faktorus,” norādīja Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs deputātus informēja, ka, salīdzinot ES fondu apguves rādītājus starp divpadsmit jaunajām ES dalībvalstīm, Latvija ieņem trešo vietu. Līdz 1.oktobrim apstiprināti projekti 67 procentu apmērā no 3,2 miljardu latu pieejamā finansējuma, un gada pēdējos mēnešos varētu panākt vēl lielāku progresu. Lai apgūtu finansējumu, pārstrukturēti 2010.gadam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, un Satiksmes ministrijas un Vides ministrijas fondu aktivitātēm iedalīts papildu finansējums, pauda A.Antonovs.
Deputāti noskaidroja, ka Finanšu ministrijas 2011.gadam plānotais finansējuma apjoms ES fondu programmām ir 700 miljoni latu, lai gan nozaru ministrijas sākotnēji esot prasījušas 900 miljonus latu. Tuvākajā laikā ministrija plāno izsludināt iepirkumu, lai izvērtētu ES finanšu instrumentu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, un līdz nākamā gada beigām varētu iepazīstināt Saeimas deputātus ar gala rezultātiem, norādīja Finanšu ministrijas pārstāvis.
Kā kavējošos faktorus ES fondu apguvē atbildīgās ministrijas amatpersona minēja finansējuma plānošanas trūkumus, iepirkumu pārsūdzības un pārkāpumus, grūtības ar privāto līdzfinansējumu, kā arī finansējuma saņēmēju un starpniekinstitūciju kapacitātes trūkumu.
„Nenoliedzama ir Eiropas Savienības fondu ietekme uz tautsaimniecību, tādēļ esmu pārliecināts, ka fondu apguves jautājumi būs arī jaunā Saeimas sasaukuma dienaskārtībā,” uzsvēra A.Bērziņš.
Saeimas Preses dienests