Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 20.oktobrī, apmeklējot Kalnciema ielas kvartālu, pauda pārliecību, ka valsts, ieguldot naudu kultūras mantojuma sakārtošanā, finansiāli iegūst.

„Latvija var lepoties ar vairāk nekā astoņiem tūkstošiem valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu arhitektūrā, arheoloģijā, mākslā un citās jomās. Finanšu līdzekļi, kas tiek atvēlēti to uzturēšanai un sakārtošanai, budžetā atgriežas ar uzviju,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš.

Sakārtojot kultūras pieminekļus, ne tikai tiek saglabāts mantojums, bet arī veicināta nodarbinātība un būtiski pieaug zemes vērtība, norādīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis. Kultūras mantojuma pienesums valsts budžetā nav nosakāms vienkāršos finansiālos aprēķinos, atzina komisija.

Kultūras pieminekļi Eiropas Savienībā nodrošina 9 miljonus darba vietu, un nozares apgrozījums ir 420 miljoni eiro, sacīja J.Dambis, piebilstot, ka atšķirībā no auto industrijas darba iespējas nozarēs, kas saistītas ar kultūras mantojumu, pieaug.

Viens no Kalnciema ielas kvartāla īpašniekiem un atjaunotājiem Mārtiņš Dambergs skaidroja, ka, lai veicinātu privāto iniciatīvu rūpēties par pieminekļiem, no uzņēmēja viedokļa efektīvāks ir nevis pātagas, bet burkāna princips. Viņam cilvēku interese un novērtējums ir lielākais motivējošais elements, uzsvēra M.Dambergs.

Daudzos gadījumos kultūras pieminekļus iegādājas uzņēmēji, kurus vairāk interesē zeme, tāpēc tiek veicināta pieminekļa bojāeja. Lai novērstu šādus gadījumus un tiktu ievērotas pieminekļu aizsardzības prasības, nepieciešams stings mehānisms. Citādāk ir ar īpašniekiem, kuri mēģina pieminekli pienācīgi uzturēt, taču saskaras ar finansējuma trūkumu, pauda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs.

Pārrunājot finansējuma pieejamību, deputāti atzina, ka būtisks avots ir Eiropas Savienības fondu finansējums, kuram jābūt pieejamam arī salīdzinoši maziem projektiem, un jāatbalsta arī privātās iniciatīvas. Kā atzina Kalnciema ielas kvartāla īpašnieks, salīdzinot ar pašvaldībām, viņam ir grūtāk pretendēt uz fondu atbalstu.

Saeimas Preses dienests