Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz Ministru Kabinetu izvērtēt, vai pavasarī pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā sniedz valstij maksimāli iespējamos ieguvumus un vai ir nepieciešami papildu grozījumi, lai novērstu likuma nepilnības. Uz atsevišķām problēmām likuma normu piemērošanā otrdien, 12.oktobrī, komisijas sēdē norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) amatpersonas.
„Kopš grozījumu stāšanās spēkā pagājis pārāk neilgs laiks, lai varētu izdarīt visaptverošus secinājumus par to ietekmi uz investīciju piesaisti. Tomēr būtiski nodrošināt, lai valsts no izmaiņām likumdošanā maksimāli iegūtu. Tādēļ lūdzam valdību izvērtēt, vai nav nepieciešams papildu tiesiskais regulējums, kas mazinātu iespējamās problēmas, uz kurām norādījuši atbildīgo institūciju pārstāvji,” pauda komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš.
Kā sēdē atzīmēja PMLP priekšnieks Vilnis Jēkabsons, vērojama jauna tendence. Ārvalstnieki, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļaujas, nevis investē vismaz 200 000 latus Latvijas kredītiestādēs subordinēta kapitāla veidā, bet gan iegādājas banku akcijas 25 000 latu apmērā, kas formāli atbilst prasībai par ieguldījumiem uzņēmuma pamatkapitālā. Tāpat ārvalstnieki interesējas par iespēju iegādāties nekustamos īpašumus kredītā, lai varētu pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas.
Pavisam kopš 1.jūlija, kad spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likumā, kas reglamentē termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus, saņemti 28 pieteikumi uzturēšanās atļauju saņemšanai, informēja V.Jēkabsons. No tiem pusē gadījumu sniegti pozitīvi atzinumi, un uzturēšanās atļaujas jau izsniegtas, savukārt atlikušie 14 vēl tiek vērtēti.
14 gadījumos ārvalstnieki Latvijā iegādājušies nekustamos īpašumus, desmit gadījumos - veikuši 200 tūkstošu latu lielas investīcijas Latvijas kredītiestādē, savukārt četros gadījumos ārvalstnieki uzturēšanās atļaujas pieprasījuši pēc 25 000 latu ieguldīšanas uzņēmumu pamatkapitālā.
„Lielākoties tiek pirkti dārgi īpašumi Rīgā un Jūrmalā. Tie varētu būt cilvēki, kuri jau kādu laiku bijuši saistīti ar Latviju, strādā šeit vai vēlas pavadīt vasaras. Šāds nekustamo īpašumu pirkšanas process bija vērojams arī līdz grozījumu veikšanai,” atzina V.Jēkabsons.
Saeimas deputāti komisijas sēdē atšķirīgi vērtēja to, vai sasniegts Imigrācijas likuma grozījumu sākotnējais mērķis piesaistīt Latvijai ārvalstu investīcijas. „Grozījumu jēga bija piesaistīt jaunas investīcijas, un tagad redzam, ka nav nekāda līdzekļu piesaiste notikusi,” teica komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Dobelis. Arī komisijas sekretārs Ainars Latkovskis pauda viedokli, ka sākotnējā iecere nav piepildījusies, jo lielas investīcijas ar grozījumiem nav izdevies piesaistīt.
Savukārt deputāts Ivans Klementjevs (SC) atzīmēja, ka investoru interese par uzturēšanās atļauju saņemšanu ir pietiekami liela, ņemot vērā Latvijas slikto ekonomisko situāciju. „Varbūt process nav tik ātrs, kā gribētos, tomēr uzlabojoties situācijai ekonomikā, palielināsies arī pieteikumu skaits,” teica I.Klementjevs. Līdzīgu uzskatu pauda arī deputāts Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), atzīmējot, ka nav apstiprinājušās grozījumu pretinieku bažas, ka pēc to stāšanās spēkā Latvijā ieradīsies teroristi no Tuvajiem Austrumiem.
Saeimas Preses dienests