Saeima ceturtdien, 30.septembrī, trešajā lasījumā atbalstot grozījumus Jaunatnes likumā, precizēja pašvaldību kompetenci jaunatnes politikas jomā.

Turpmāk pašvaldībām, pildot savas funkcijas, būs jāveic darbs ar jaunatni, ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldības būs tiesīgas noteikt kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni, piemēram, nosakot atbildīgo pašvaldības institūciju darbam ar jaunatni, izveidojot jauniešu centru vai pašvaldības jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, vai pašvaldības jauniešu domi.

Lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā, likumā noteiktas pašvaldību tiesības finansēt un atbalstīt jauniešu iniciatīvas un projektus. Līdz šim likumā netika paredzētas šādas pašvaldību tiesības jauniešu atbalstam.

Likums papildināts ar jaunu jaunatnes politikas jēdzienu. Grozījumi nosaka, ka jaunatnes politika ir mērķtiecīgs darbību kopums visās valsts politikas jomās, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Tāpat likumā definēti jaunatnes politikas uzdevumi un pamatprincipi. Šāds likuma papildinājums veicinās saskaņotu jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, norāda likumprojekta autori.

Pieņemot grozījumus, Saeima noteica arī Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumus, nodrošinot vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes jomā un tās koordinēšanu. Ministrijai būs jāveicina jaunatnes politikas īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbība, jānodrošina plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas metodiskā vadība pašvaldību darbam ar jaunatni, jākoordinē darbā ar jaunatni iesaistīto personu apmācība un pieredzes apmaiņa.

Tāpat likuma grozījumi ievieš jaunatnes organizāciju uzskaites sistēmu, kas atvieglos to iesaistīšanos valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī mazinās birokrātisko slogu finansējuma saņemšanai.

Saeimas Preses dienests