Tālāks finansējuma samazinājums Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) nav pieļaujams, jo tas nozīmētu pilnīgu atteikšanos no atsevišķu NBS funkciju veikšanas, piemēram, no glābšanas darbiem jūrā vai Jaunsardzes finansēšanas. Savukārt, vēl vairāk samazinot finansējumu Ieslodzījumu vietu pārvaldei, cietumos varētu izcelties nemieri. To otrdien, 21.septembrī, tiekoties ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem, secināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
„Aizsardzības budžetā nākamgad nepieciešami 153 miljoni latu, un no šī skaitļa nedrīkst atkāpties,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš. „Vēl vairāk samazināt finansējumu nedrīkst, jo pretējā gadījumā būtu jāveic Bruņoto spēku sastāvdaļu likvidācija un jāatsakās no veselām funkcijām, piemēram, no Gaisa spēkiem, Jūras spēkiem, vai Jaunsardzes. Tomēr tas nav iespējams, jo acīmredzams, ka visas šīs funkcijas ir vitāli svarīgas valsts drošībai,” sacīja J.Dalbiņš.
Komisijas priekšsēdētājs atgādināja, ka NBS jau veiktas apjomīgas reformas un pagājušajā gadā aizsardzības budžets samazināts par 51,6 procentiem. Strukturālo reformu ietvaros radīta efektīva NBS komandēšanas struktūra, izveidots vienots štābs, gandrīz uz pusi samazināts štābu virsnieku skaits. „Aizsardzības ministrija savā pārraugāmajā jomā veikusi tiešām nopietnas reformas, ko nevar teikt par citām ministrijām, kuras šim jautājumam nereti piegājušas formāli,” teica J.Dalbiņš.
NBS komandieris, brigādes ģenerālis Raimonds Graube atzīmēja, ka NBS ikdienā veic arī daudzas citas sabiedrībai svarīgas funkcijas. Piemēram, Jūras spēki un Gaisa spēki veic glābšanas darbus jūrā, savukārt NBS atmīnētāji regulāri dodas izsaukumos, lai neitralizētu sprādzienbīstamus priekšmetus. Veicot tālāku finansējuma samazinājumu, šo un citu funkciju veikšana būtu apdraudēta, atzina R.Graube.
Savukārt, runājot par Ieslodzījumu vietu pārvaldei nepieciešamo finansējumu, komisijas deputāti uzsvēra, ka šajā jomā budžeta samazināšana radītu tiešus draudus sabiedriskajai drošībai un tādēļ nav pieļaujama. „Ieslodzījumu vietu pārvaldei pat nav neviena funkcijas, no kuras tā varētu atteikties. Ja tiek vēl vairāk samazināti cietumiem paredzētie līdzekļi, tam var būt neprognozējamas sekas, jo var izcelties ieslodzīto nemieri un dumpji,” sacīja J.Dalbiņš.
Komisija arī asi iestājās pret tālāku Probācijas valsts dienestam paredzētā finansējuma samazinājumu. Ja darbam ar bijušajiem ieslodzītajiem netiks iedalīts pietiekami liels finansējums, būtiski palielināsies atkārtoti izdarītu noziegumu skaits un valstij tas finansiāli izmaksās daudz vairāk, uzsvēra deputāti.
Saeimas Preses dienests