Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti trešdien, 15.septembrī, pārrunāja naturalizācijas procesa norisi un pieteikumu iesniedzēju aptaujas rezultātus.
Iepazīstoties ar naturalizācijas pieteikumu dinamiku trīs gadu periodā, komisijas deputāti secināja, ka iesniegumu skaits ir stabils. Kopš Naturalizācijas pārvaldes pievienošanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ir pagājis pusgads, un naturalizācijas pretendentu skaits saglabājies iepriekšējā līmenī.
Joprojām visvairāk pieteikumu tiek saņemts no krievu un ukraiņu tautības cilvēkiem, informēja PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs. Komisijas deputāts Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK) vēlējās zināt, cik tautību cilvēki kopumā naturalizējas, jo kā zināms Latvijā kopumā pārstāvētas vairāk nekā 100 tautības. I.Gorbunovs skaidroja, ka gada laikā pieteikumi tiek saņemti apmēram no 70 dažādu tautību pārstāvjiem.
Komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns pauda satraukumu, ka turpina pasliktināties naturalizācijas pārbaudījumu rezultāti. Aizvien mazāk cilvēku latviešu valodas un vēstures pārbaudījumus nokārto pirmajā reizē. PMLP pārstāvis norādīja, ka īpašas grūtības pretendentiem sagādā rakstīšana, un daudzi jaunieši uz eksāmenu atnāk nesagatavojušies.
PMLP Naturalizācijas pārvaldes veiktā naturalizācijas pieteikumu iesniedzēju aptauja liecina, ka cilvēki par būtiskākajiem pilsonības iegūšanas iemesliem uzrāda vēlmi dzīvot Latvijā un justies kā pilntiesīgiem Eiropas Savienības pilsoņiem.
Tāpat vairāk nekā 80 procenti respondentu atbildējuši, ka svarīga ir piederības sajūta Latvijai un pilsonības iegūšana tiek saistīta ar darbu Latvijā. 74 procenti aptaujāto vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem, jo tas esot labāk bērniem. Mazāk svarīga motivācija ir darbs ārzemēs un iespēja piedalīties Saeimas vēlēšanās, uzzināja komisija.
Lielākajai daļai aptaujāto kāds no ģimenes locekļiem ir pilsonis. Cilvēki, kuri piesakās Latvijas pilsonībai, atbildējuši, ka ikdienā visvairāk latviešu valodu lieto iestādēs, sadzīvē un darbā. Vispopulārākais informācijas avots par naturalizāciju joprojām ir draugi, taču otrajā vietā ir internets, noskaidroja deputāti.
Saeimas Preses dienests