Latvijas parlamentārieši NATO PA uzsver ekonomiskās drošības nozīmi

(29.05.2010.)

NATO Parlamentārās Asamblejas (PA) Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle un viņas vietnieks Dzintars Rasnačs sestdien, 29.maijā, komiteju diskusijās uzsvēra ekonomiskās drošības lomu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle Politiskās komitejas sēdē norādīja, ka NATO jauno stratēģisko koncepciju nevajadzētu uzlūkot kā dokumentu, kas atrisinās pilnīgi visus drošības jautājumus. Alianse ir tik stipra, cik katra tās dalībvalsts, pauda V.Paegle, norādot, ka nepārdomāti dalībvalstu lēmumi var būtiski ietekmēt kolektīvās drošības sistēmu.

V.Paegle aicināja Ziemeļatlantijas līguma organizāciju ņemt vērā Eiropas Savienības negatīvo pieredzi, nespējot nodrošināt, ka dalībvalstis ievēro fiskālo disciplīnu, un aicināja NATO rūpīgi izvērtēt, kāds ir katras dalībvalsts pienesums kopējā drošības sistēmā un cik daudz finansējuma tās atvēl aizsardzībai. Ekonomiskā krīze ir padarījusi mūs vājākus, un patlaban tikai sešas NATO dalībvalstis novirza militārajai sfērai noteiktos divus procentus no iekšzemes kopprodukta, norādīja V.Paegle, uzsverot, ka tas var ietekmēt situāciju visā aliansē.

Tāpat Latvijas NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja norāda, ka pat atrodoties finansiāli grūtā situācijā, nedrīkstam meklēt vieglus risinājumus un skatīties uz stratēģiski nedrošām investīcijām. „Tas mūs var pakļaut nedraudzīgu valstu ekonomiskai un politiskai ietekmei, tā apdraudot mūsu valsts ekonomisko suverenitāti,” pauž V.Paegle.


V.Paegle arī aicināja Parlamentāro Asambleju definēt tās nostāju pret augsto militāro tehnoloģiju pārdošanu trešajām valstīm. „NATO jāizstrādā skaidra rīcības politika par savu militāro tehnoloģiju pārdošanu trešajām valstīm. Šādi lēmumi var ietekmēt citu NATO dalībvalstu drošību, un mums visiem ir tiesības justies vienlīdz drošiem,” akcentē V.Paegle.


Savukārt Latvijas NATO PA delegācijas vadītājas vietnieks Dzintars Rasnačs šodien strādāja Ekonomikas un drošības komitejas sēdē, kurā tika diskutēts par finanšu krīzes ietekmi uz Eiropas un globālo ekonomiku.


„Šodien komitejas sēdē izskanēja viedoklis, ka pastāv paralēles starp to, kā tiek risināta ekonomiskā krīze Latvijā un Grieķijā. Taču, manuprāt, redzamas arī ļoti būtiskas atšķirības,” uzskata Dz.Rasnačs. „Latvijā cilvēki neprotestēja vardarbīgā veidā, tā vietā izvēloties tiesiskus instrumentus savu interešu aizstāvībai - iespēju vērsties Satversmes tiesā. Tāpēc rodas jautājums, vai Grieķijā sabiedrība spēj izmantot tiesiskus mehānismus, protestējot pret valdības noteiktajiem taupības pasākumiem,” norāda Dz.Rasnačs.


Saeimas Preses dienests

Sestdien, 28.maijā