Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 17.martā, rosināja Latvijas enerģētikas politiku rūpīgāk saskaņot ar šīs nozares prioritātēm Eiropas Savienībā (ES), kā arī rūpēties par enerģētikas politikas izdevīgumu patērētājiem.

„Svarīgi zināt, vai enerģētikas politikā ejam kopsolī ar Eiropas Savienību, vai arī mums šajā nozarē ir kādas īpašas situācijas, kas nelabvēlīgi atsaucas uz energoresursu gala patērētājiem,” teica komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.

Viņa pauda šaubas par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā definēto mērķi - pēc iespējas palielināt centralizēto siltumapgādes pieslēgumu skaitu. „Vai tiešām šāds valstiski definēts mērķis palielināt centralizēto siltumapgādes pieslēgumu skaitu ir patērētāju interesēs?” vaicāja komisijas priekšsēdētāja.

V.Paegle norādīja, ka vairumā citu ES dalībvalstu ir tieši pretēja tendence - patērētāji paši izvēlas, kāds apkures veids viņu mājoklim ir ekonomiski izdevīgākais, un ļoti bieži izšķiras par apkuri ar, piemēram, individuālo gāzes apkures katlu. Individuālās siltumapgādes tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, un līdz ar to bieži paustais pretarguments par to zemo efektivitāti mūsdienās vairs neiztur kritiku, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.

Savukārt deputāti Alberts Krūmiņš (JL) un Jānis Eglītis (TP) vērsa uzmanību uz plašsaziņas līdzekļos nesen publiskotajiem datiem, saskaņā ar kuriem Latvijā patērētāji par gāzi maksā vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

AS „Latvijas Gāze” valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis uzsvēra, ka šie dati neatbilst patiesībai. Tieši pretēji, jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati liecinot, ka Latvijā šoziem bijušas viszemākās dabasgāzes cenas visā Eiropas Savienībā, apgalvoja A.Dāvis.



Saeimas Preses dienests