Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputāti otrdien, 9.februārī, aicināja atbildīgās amatpersonas izstrādāt risinājumus, kas palīdzētu veidot emocionāli drošu skolas vidi.

Apakškomisijas deputāti secināja, ka valstī nav vienota plāna pret bērniem vērstās vardarbības jeb mobinga novēršanai mācību iestādēs un aicināja atbildīgās ministrijas iesniegt apakškomisijai priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos.

„Skandināvijas valstīs, kā arī daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs prasība izglītības iestādēm izstrādāt mobinga novēršanas plānu ir iestrādāta likumos. Diemžēl jāsecina, ka mūsu skolas šo problēmu risina pēc saviem ieskatiem. Dažas izglītības iestādes šādus plānus ir izstrādājušas un ieviesušas, savukārt citas uzskata, ka tajās vardarbības problēmas nav aktuālas,” norāda apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Dukšinskis.
 
„Šāds dokuments ļautu skolām rīkoties operatīvi, lai, iesaistot bērnus, viņu vecākus, skolotājus un skolas atbalsta personālu, novērstu vardarbību,” uzsver apakškomisijas priekšsēdētājs.

Deputāti sēdē pauda cerību, ka līdz ar mērķdotācijas palielināšanu pedagogu algām pašvaldības radīs iespēju palielināt atbalsta personāla skaitu skolās, kas pēc pašvaldību īstenotajām reformām tika ievērojami samazināts.

Vienlaikus deputāti atzinīgi novērtēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI), kā arī centra „Dardedze” īstenotos pasākumus vardarbības mazināšanai. Šajā gadā VBTAI īstenos „Draudzīgas skolas” projektu, lai sekmētu emocionāli drošu vidi skolās. Projektā plāno iesaistīties 120 mācību iestādes.

Tiesībsarga biroja veiktais pētījums liecina, ka ar vardarbību skolās ir saskārušies 78 procenti aptaujāto skolēnu. 42 procenti skolēnu ir atzinuši, ka no vienaudžu vardarbības cietuši paši, savukārt tikai pieci procenti skolēnu norādījuši, ka viņu skolās nekas tāds nenotiek. 41 procents aptaujāto skolēnu norādīja, ka ne vienmēr saņēmuši palīdzību tad, kad to ir lūguši, bet 24 procenti palīdzību nav saņēmuši vispār. 




Saeimas Preses dienests