Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 15.janvārī, neapstiprināja Finanšu ministrijas izstrādāto Latvijas nacionālo pozīciju 19.janvāra Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu ministru padomei. Šajā sanāksmē ES valstu pārstāvji spriedīs par ES prioritātēm finanšu un ekonomikas jomā, tostarp par ES Lisabonas stratēģiju pēc 2010.gada, ES kohēzijas politiku un budžetu.

Deputāti pauda neapmierinātību, ka nacionālajā pozīcijā par šiem Latvijai būtiskajiem jautājumiem nav atspoguļots visas valdības viedoklis, bet ir tikai Finanšu ministrijas nostāja. Turklāt atbildīgo institūciju līdzšinējā darbība raisa bažas, ka netiek pienācīgi aizstāvētas Latvijas nacionālās intereses, uzskata deputāti. 

Komisija vienojās nacionālo pozīciju atkārtoti skatīt 18.janvārī, paužot cerību, ka šajā sēdē piedalīsies arī Ekonomikas ministrijas pārstāvji, un ministrijas būs pārstāvētas ministru vai vismaz augstākās ierēdniecības līmenī.

„Diemžēl šodienas sēdē neredzējām konsolidētu valdības viedokli par būtiskajiem Lisabonas stratēģijas, Eiropas Savienības budžeta un kohēzijas politikas jautājumiem. Man ir nopietnas bažas, ka neesam vēl aptvēruši šo jautājumu nozīmību,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājas biedre Karina Pētersone. Viņa vērsa uzmanību, ka Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai ir atšķirīgi viedokļi par šiem stratēģiski būtiskajiem jautājumiem.

Deputāts Mārtiņš Roze (ZZS) pauda neizpratni, kādēļ, izstrādājot šo pozīciju, nav ņemts vērā Zemkopības ministrijas viedoklis. „Nav jāatgādina, cik liela nozīme Eiropas Savienības budžetā ir lauksaimniecības finansējumam. Mums nepieciešama visas valdības, nevis tikai Finanšu ministrijas pozīcija,” teica M.Roze.

Deputāts uzsvēra, ka Latvijai savlaicīgi jāformulē sava nostāja šajos svarīgajos jautājumos. „Kaut arī par šiem jautājumiem 19.janvārī finanšu ministriem plānotas tikai neformālas diskusijas, līdzšinējā pieredze liecina, ka dalībvalstis tieši šādās sarunās pauž savas īpašās intereses. Eiropas Komisija šajās diskusijās izskanējušo informāciju pēc tam jau uzskata par valsts kopējo nostāju,” skaidroja M.Roze.

Savukārt deputāts Andis Kāposts (ZZS) vērsa uzmanību, ka piedāvātajā dokumentā sadaļa „Īpašās Latvijas Republikas intereses” atstāta tukša. „Vai tas nozīmē, ka mums vispār nav nekādu interešu?” vaicāja deputāts, atgādinot, ka Latvijas lauksaimnieki saņem daudz mazāku finansējumu, nekā tā dēvēto veco dalībvalstu zemnieki un cīņu par šīs nevienlīdzības mazināšanu Latvija jau sen definējusi kā prioritāti.

Saeimas Preses dienests