Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 4.novembrī, izskatot valsts budžeta ārlietu sadaļu, konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto 2010.gada valsts budžeta likumprojektu un vienojās uz otro lasījumu izstrādāt vairākus priekšlikumus.

Komisijas deputāti ar gandarījumu secināja, ka valdība ir vienojusies tik krasi nemazināt Ārlietu ministrijas (ĀM) plānoto finansējumu. „Acīmredzot gan Finanšu ministrija, gan valdība kopumā ir sadzirdējusi iepriekš paustos komisijas argumentus par ārlietu dienesta nozīmi valsts funkcionēšanā,” konstatē Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Viņš skaidroja, ka budžeta izstrādes gaitā piedāvātais finansējuma apjoms faktiski nozīmētu valsts ārlietu funkciju likvidēšanu.

Detalizēti izskatot ĀM budžetu, komisija to atbalstīja pirmajā lasījumā, taču vienojās uz otro lasījumu sagatavot vairākus grozījumus. Komisijas deputāti rosinās palielināt Latvijas institūta finansējumu, pārdalot Latvijas Bankas budžetu.

Tāpat komisija plāno virzīt izmaiņas plānotajai valsts vienotajai valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības sistēmai, saglabājot ārlietu dienestam specifiskās sociālās garantijas.

Ministru kabinets nav ņēmis vērā ĀM argumentus un likumprojektā nav iekļāvis normas, kas paredz kompensācijas un garantijas, strādājot ārvalstīs. „Jaunā likuma izstrādātāji ir piemirsuši, ka Ārlietu ministrijas darbinieki ne tikai brauc komandējumos, bet arī ilglaicīgi dzīvo ārvalstīs, un arī šajos gadījumos ir jāparedz atbilstošas sociālās garantijas. Šo trūkumu Ārlietu komisija plāno novērst,” uzsvēra A.Bērziņš.




Saeimas Preses dienests