Ņemot vērā, ka ekonomiskās krīzes apstākļos radikāli samazināts arī finansējums, ko Latvija piešķir attīstības sadarbības projektiem, mūsu valsts riskē zaudēt šajā jomā veiktās sekmīgās iestrādes. To pirmdien, 2.novembrī, uzklausot informāciju par Eiropas valstu līdzdalību palīdzības sniegšanā attīstības valstīm, secināja Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti.

Kā norādīja komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle, pēdējo pāris gadu laikā Latvija no palīdzības saņēmējas pati jau bija kļuvusi par palīdzības devēju, kas attīstības sadarbības ietvaros sniedza atbalstu Moldovai, Gruzijai, Ukrainai un citām sadarbības valstīm. „Tomēr pašreizējā sociāli ekonomiskā situācija ir tik slikta, ka nu jau mums pašiem atkal nepieciešama palīdzība,” situāciju raksturoja V.Paegle.

Komisijas priekšsēdētāja pauda bažas, vai finansējuma trūkuma dēļ netiks zaudēta virkne iepriekšējos gados uzsāktu sekmīgu projektu. V.Paegle arī aicināja meklēt iespējas, kā Latvijā attīstības politikai piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, lai ar to palīdzību kompensētu trūkstošo finansējumu.

Diskutējot par palīdzības sniegšanu attīstības valstīm, komisijas priekšsēdētājas biedre Karina Pētersone rosināja vairāk pētīt, cik efektīvi šie līdzekļi tiek izmantoti. Piemēram, cīņai ar HIV/AIDS izplatību Āfrikas valstīs paredzēto līdzekļu apjoms ar katru gadu tiek palielināts, tomēr trūkst informācijas, kāda ir šī finansējuma atdeve, pauda K.Pētersone. 

Savukārt deputāti Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) un Silva Bendrāte (JL) norādīja, ka ne mazāk būtiski par attīstības palīdzības ietvaros sniegto ieguldījumu Āfrikas valstu iedzīvotāju reproduktīvās veselības uzlabošanā ir rūpēties arī par katastrofālo demogrāfisko situāciju Eiropā. „Nevajag aizmirst, ka Eiropas Savienībā ir vairākas mazas dalībvalstis - Latvija, Igaunija, Lietuva, kuru tautas lēnām izmirst. Nepieciešams veidot vienotu Eiropas Savienības demogrāfijas politiku, kuras centrā būtu likta ģimene,” teica S.Bendrāte.  

Saeimas Preses dienests