Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 9.oktobrī, pauda bažas par nepietiekami aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izmantošanu zinātnē un inovācijās, kā arī aicināja atbildīgās institūcijas novērst birokrātiskos šķēršļus, kas apgrūtina inovāciju sekmīgu izmantošanu tautsaimniecībā.  

„Diskusija radīja iespaidu, ka Latvijā nav pietiekami aktīva koordinācija un sadarbība starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Līdz ar to cieš abas puses, jo zinātniekiem trūkst finansējuma, savukārt uzņēmējiem nav iespējas izmantot Latvijā tapušus izgudrojumus,” pēc Izglītības ministrijas pārstāvju un zinātnieku uzklausīšanas uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.

Deputāti arī vienojās apkopot zinātnieku sniegto informāciju, lai aicinātu atbildīgās ministrijas sagatavot nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos, kas novērstu birokrātiskos šķēršļus ES fondu izmantošanai zinātnē.

Kā deputātiem skaidroja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, ES fondi var palīdzēt zinātnei izdzīvot ekonomiskās krīzes laikā, kad valsts finansējums ir nepietiekams. Līdz 2012.gadam iespējams pieteikties uz 240 miljonus eiro lielu ES fondu finansējumu, no kura šobrīd Latvija spējusi apgūt vien sešus procentus, turklāt šo procesu bremzē virkne birokrātisku šķēršļu, norādīja J.Ekmanis. 

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe komisijas sēdē vērsa uzmanību uz to, ka par ES līdzekļiem iegādāto zinātniskās pētniecības aparatūru saskaņā ar noteikumiem nedrīkst izmantot komerciālos nolūkos. Līdz ar to tas nekādi nestimulē zinātniekus sadarboties ar uzņēmējiem un nepalielina inovatīvās zinātnes pienesumu valsts tautsaimniecības attīstībā, pauda T.Koķe.

Saeimas Preses dienests