Saeimas komisija vērtē policijas darbu pēc reģionālās reformas

(20.10.2009.)

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atzinīgi vērtē Valsts policijā (VP) veikto reģionālo pārvalžu reformu. Vienlaikus komisijas deputāti otrdien, 20.oktobrī, pauda satraukumu par nepietiekamo atalgojumu, kā dēļ aizvien vairāk kārtības sargi pamet darbu policijā.
 
Pozitīvi vērtējot VP reģionālās reformas sekmīgo norisi, komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš akcentēja nepieņemamo situāciju saistībā ar policistu nepietiekamo atalgojumu. „Informācija par to, ka samazinātā atalgojuma dēļ darbu policijā pamet aizvien vairāk policistu, ir satraucoša,” norādīja komisijas priekšsēdētājs.

Patlaban visā valstī trūkst aptuveni 300 policistu, deputātus informēja VP priekšnieks Valdis Voins. Īpaši sarežģīta situācija ar VP štatu nokomplektēšanu ir lielās un ekonomiski aktīvās pilsētās - Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Valmierā.

„Mēs vairs nevaram policistiem piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu. Ja agrākajos gados vēl spējām turēties kaut cik vidējā līmenī, tad tagad ar 350 latu algu grūti ieinteresēt policistu turpināt pildīt savus pienākumus,” teica V.Voins. VP priekšnieks skaidroja, ka ļoti bieži darbu policijā pamet augsti kvalificēti darbinieki ar 10 - 15 gadu stāžu, kurus pārvilina privātās drošības struktūras vai apdrošināšanas kompānijas.

Komisijas priekšsēdētājs pauda satraukumu arī par izskanējušo informāciju, ka reģionālo slimnīcu reorganizācijas dēļ Ceļu policijai ir sarežģīti veikt asinsanalīzes alkohola līmeņa noteikšanai autovadītājiem, kuri braukuši dzērumā. Ja aizdomās turētais autovadītājs ir apturēts pēc darbalaika, policistiem viņu nākas vest uz tuvāko slimnīcu, kas var atrasties pat 100 kilometrus tālu.   

Runājot par VP reģionālo reformu, deputāti noskaidroja, ka tās ātru un sekmīgu pabeigšanu veicinājusi ekonomiskā krīze. Par reformas nepieciešamību runāts jau ilgi, tomēr tieši finansējuma trūkums licis ekonomēt un policijai atbalsta funkciju sniedzošo administratīvo aparātu koncentrēt piecās reģionālajās pārvaldēs, līdzšinējo 26 rajonu pārvalžu vietā, skaidroja V.Voins. Līdz ar to kopš šī gada septembra darbu uzsākusi Rīgas reģionālā pārvalde, kurai pievienotas arī agrākās Ogres un Jūrmalas pārvaldes, kā arī Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales reģionālās pārvaldes.

VP mērķis ir nodrošināt, lai visi policijas pakalpojumi būtu vienlīdz pieejami visu Latvijas reģionu iedzīvotājiem, uzsvēra VP priekšnieks. Kā vienu no reģionālās reformas priekšrocībām viņš minēja iespēju VP reģionu priekšniekiem efektīvi mobilizēt un izmantot visus pārvaldes rīcībā esošos spēkus.


Saeimas Preses dienests

Trešdien, 9.oktobrī
09:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
09:45  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde