Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 14.oktobrī, sēdē vienojās aicināt Ministru kabinetu pēc iespējas ātrāk iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus Nacionālās drošības likumā, lai nacionālajā likumdošanā ieviestu Eiropas Savienības (ES) Padomes direktīvas prasības par Eiropas kritiskās infrastruktūras apzināšanu un noteikšanu.
Akcentējot šī jautājuma nozīmību, komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš vērsa uzmanību uz nepieciešamību sakārtot valsts nacionālajai drošībai svarīgu objektu apsardzi regulējošos tiesību aktus un saskaņot tos ar ES prasībām. Nepieciešams arī izvērtēt, kurus objektus turpinās sargāt valsts un kuru apsardzi līdzekļu taupīšanas nolūkā iespējams nodot privāto kompāniju rokās, norādīja J.Dalbiņš.
Nepieciešamību sakārtot valsts drošībai būtisku objektu apsardzes jautājumus uzsvēra arī deputāts Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC). Patlaban šo objektu apsardzē valda haoss, pauda deputāts.
Ieviešot direktīvas prasības, Nacionālās drošības likumā tiktu ieviests jauns, visā ES izmantots jēdziens - „kritiskā infrastruktūra”, ar ko saprot nacionālajai drošībai svarīgus objektus. Kā noskaidroja deputāti, patlaban ES kritiskās infrastruktūras objekta statuss prioritāri tiek noteikts enerģētikas un transporta nozares objektiem.
Ja kāda objekta darbībai ir pārrobežu efekts - tā darbības traucēšana vai iznīcināšana būtiski ietekmētu vismaz divas ES dalībvalstis, tad šādi objekti var tikt noteikti kā Eiropas kritiskā infrastruktūra. Gan nacionālās, gan Eiropas kritiskās infrastruktūras apsardzes nodrošināšanai izvirzītas vienlīdz augstas prasības, tomēr Eiropas līmeņa objekti var saņemt Eiropas Komisijas finansējumu. Patlaban Eiropas Komisija izstrādā kritiskās infrastruktūras objektu noteikšanas kritērijus, sēdē uzzināja deputāti.
Ar Iekšlietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā tiek pārņemtas ES Padomes direktīvas 2008/114/EK prasības. Latvijai tās nacionālajā likumdošanā jāievieš līdz 2011.gada 12.janvārim.
Saeimas Preses dienests