Zviedrijas prezidentūrā Eiropas Savienībā (ES) Latvijai īpašu uzmanību jāpievērš Lisabonas stratēģijai, reģionālās kohēzijas jeb izlīdzināšanas un enerģētikas politikām, kā arī ES daudzgadu budžeta veidošanai, trešdien, 9.septembrī, vienojās Saeimas Eiropas lietu komisija un citu nozaru komisiju pārstāvji.
„Šī brīža ekonomiskajā situācijā Eiropas Savienības Lisabonas stratēģijā definēto mērķu sasniegšana iegūst jaunu nozīmi,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle. „Lisabonas stratēģijā jau sen izvirzīti tie paši uz attīstību un konkurētspējas veicināšanu vērstie uzdevumi, kurus no mums šobrīd prasa starptautiskie aizdevēji. Tieši tādēļ mums pēc iespējas ātrāk jāizvirza un jāizpilda Lisabonas stratēģijas nacionālie mērķi,” norāda V.Paegle.
2000.gadā pieņemtā Lisabonas stratēģija ir ES stratēģiskās attīstības dokuments, kas definē ekonomiskās attīstības virzienus līdz 2010.gadam. Stratēģijā izvirzīts mērķis desmit gadu laikā padarīt ES ekonomiku par konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku pasaulē. Šobrīd ES sākusi darbu pie jaunu Lisabonas stratēģijas mērķu noteikšanas laika perioda pēc 2010.gada.
Kā Latvijas nacionālajām interesēm īpaši nozīmīgu komisijas priekšsēdētāja arī akcentē savlaicīgu un aktīvu iesaistīšanos debatēs par ES kohēzijas politikas prioritātēm un atbalstāmajiem reģioniem, kā arī par jaunā ES daudzgadu budžeta veidošanu. „Latvijai jābūt ļoti aktīvai un enerģiskai gan ekspertu darba grupās, gan ministru padomēs, lai ar ierobežotajiem cilvēkresursiem un finanšu līdzekļiem sekmīgi aizstāvētu mūsu nacionālās intereses,” uzsver V.Paegle.
Kā noskaidroja deputāti, šī gada septembrī Zviedrijas prezidentūra vēlas panākt vienošanos par Lisabonas stratēģijas darbības virzieniem, bet decembrī plānots par to diskutēt Eiropadomē. Gada beigās iespējama arī diskusija par ES jaunā daudzgadu budžeta veidošanas principiem. Ar priekšlikumiem budžeta veidošanai klajā nāks jaunā Eiropas Komisija. Savukārt līdz šī gada oktobrim jābūt skaidri definētai Latvijas nostājai par ES Kohēzijas politiku, pie kuras sagatavošanas šobrīd strādā Finanšu ministrija.
Saeimas Preses dienests