Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 2.jūnijā, pauda konceptuālu atbalstu arodbiedrību idejai par īpašu likumu, kurā būtu apkopotas krīzes situācijas diktētās atkāpes no spēkā esošajiem likumiem.

Komisijas priekšsēdētāja biedre Silva Bendrāte atzina, ka šajā priekšlikumā ir „racionālais grauds”, taču ir būtiski izšķirties, vai krīzes laika likums tiktu attiecināts tikai uz darba un sociālo jomu, vai arī tas aptvertu daudz plašāku nozaru kopumu.

Priekšlikuma autori norādīja, ka tas varētu padarīt darbu produktīvāku laikā, kad izmaiņas jāveic ļoti daudzās jomās. Tas novērstu situāciju, ka līdz ar ekonomikas izmaiņām nepārtraukti tiek grozīta virkne likumu un reizē atvieglotu izmaiņu saskaņošanu ar sociālajiem partneriem. Turklāt šāds risinājums būtu uztveramāks arī iedzīvotājiem, jo visas būtiskās izmaiņas būtu apkopotas vienuviet.

Taču klātesošie bija vienisprātis, ka šādā „krīzes jumta likumā” vairs nav iespējams ietvert likumu izmaiņas, kas jau iesniegtas Saeimā budžeta grozījumu paketē. „Vai ir vērts pirkt lietussargu, ja lietus iet uz beigām?” retoriski vaicāja deputāts Māris Grīnblats (TB/LNNK), secinot, ka būtiska daļa grozījumu jau ir sagatavota.

Komisija vienojās aicināt Ministru kabinetu rūpīgi izvērtēt šādas prakses iespēju nākotnē, norādot, ka tā ir metode, kā operatīvi un produktīvi strādāt gadījumā, ja rodas nepieciešamība pēc jaunām izmaiņām.

Deputāte Ausma Ziedone - Kantāne (JL) interesējās, cik ātrā laikā šādu likumu iespējams sagatavot un kas būtu tā izstrādātājs. Viņa pauda bažas, ka likums varētu būt novēlots un stātos spēkā laikā, kad krīze jau beigusies.

Situāciju, kad pamatdokuments paliek spēkā, bet uz laiku tiek piemēroti īpaši krīzes laika noteikumi, par saprātīgu atzina arī deputāts Aigars Štokenbergs. Tomēr viņš pauda uzskatu, ka tādējādi nevar pilnībā atrisināt problēmas, kas saistītas ar tiesiskās paļāvības principu.



Saeimas Preses dienests