Saeima ceturtdien, 14.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotos grozījumus Aizsargjoslu likumā. Izmaiņas likumā maina apbūves nosacījumus kāpu aizsargjoslā un groza nosacījumus vairākām ekspluatācijas un drošības aizsargjoslām.
Saeimas sēdē Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāte Anna Seile (PS) norādīja, ka darbu ar likuma izmaiņām Saeima uzsāka pirms deviņiem mēnešiem. „Šajā laikā ir mainījušās valdības, mainījušās atbildīgās komisijas, bet ir izveidoti kompromisi starp dabas sargātājiem un piekrastes iedzīvotājiem,” teica A.Seile.
Deputāti vienojās, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma būs atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām. Lai sekmētu tūrisma attīstību, piecus kilometrus platajā aizsargjoslā būs pieļaujama arī viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku, skatu torņu, tūrisma infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būve, taču tikai atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. 300 metru platajā piekrastes aizsargjoslā lauku apvidos un 150 metru platajā krasta kāpu aizsargjoslā pilsētās un ciemos saglabājas stingrāki apbūves noteikumi.
Ar viesnīcām un tām līdzīga lietojuma ēkām tiek saprasti gan restorāni un kafejnīcas, gan moteļi, gan pansijas, gan līdzīgas īslaicīgās apmešanās vietas, kā to nosaka būvju klasifikators, debatēs paskaidroja komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis.
Debatējot par noteiktajiem apbūves ierobežojumiem, deputāte Ilma Čepāne (PS) atgādināja Satversmes tiesas spriedumu, kas nosaka, ka ekosistēmas aizsargāšanas nolūkā Baltijas jūras piekrastē apbūve ir pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos un katru konkrēto gadījumu rūpīgi jāizvērtē.
Likums nosaka, ka, sadalot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā esošu zemesgabalu, katra atsevišķā zemesgabala platībai jābūt vismaz trīs hektārus lielai. Tikai atsevišķos gadījumos, ja teritorijas plānojumā būs paredzēta infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecība vai uzturēšana, šim mērķim paredzētais zemesgabals drīkstēs būt mazāks par trim hektāriem.
Atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un saskaņojot ar Valsts vides dienestu, kāpu aizsargjoslā būs atļauts renovēt vai restaurēt ēkas un būves, pie dzīvojamām mājām varēs celt palīgēkas. Rekonstruējot ēkas vai būves, tās nedrīkstēs pārsniegt jau esošo būvapjomu.
Tomēr rekonstruējot mazas dzīvojamās ēkas, tās drīkstēs paplašināt līdz 150 kvadrātmetriem. Zvejniekciemos ir 70-80 kvadrātmetrus lielas ēkas un jaunā likuma redakcija dod iespēju tās paplašināt, uzsvēra A.Seile.
Grozījumi Aizsargjoslu likumā trešajā galīgajā lasījumā tika pieņemti 84 deputātiem balsojot „par” un vienam deputātam balsojot „pret”.
Saeimas Preses dienests