Saeimas Eiropas lietu komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 13.maijā, vērtēs Latvijas gatavību jau tuvākajā laikā pieteikties Eiropas Savienības (ES) enerģētikas finansējumam, kā arī aktuālo situāciju Baltijas starpsavienojuma izveidē un vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus attīstībā.
Deputāti vēlas noskaidrot, vai Latvijas atbildīgās institūcijas ir paveikušas nepieciešamos priekšdarbus, lai pretendētu uz ES finansējumu, ko ekonomikas atveseļošanas programmas ietvaros Eiropas Komisija piešķirs Zviedrijas ? Baltijas energotīklu starpsavienojumam. Tāpat parlamentārieši interesējas, kā šī finansējuma apgūšanu ietekmēs nesenā vienošanās par energotilta ar Zviedriju izbūvi no Lietuvas teritorijas.
„Šī Eiropas Savienības finansējuma izmantošana Latvijas enerģētikas nozares modernizēšanai ir vitāli svarīga. Mūsu valstij jābūt gatavai savlaicīgi pieteikties, jo var prognozēt, ka konkurence starp dalībvalstīm būs liela,” uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.
Paredzams, ka pieteikšanās ES enerģētikas finansējumam varētu sākties 20.maijā. Baltijas - Zviedrijas energotīklu starpsavienojuma izveidei Eiropas Komisija gatavojas atvēlēt 175 miljonus eiro. Latvija šim finansējumam varētu pieteikt divus projektus, lai modernizētu mūsu valsts rietumdaļas elektrotīklus. Plānots izveidot tā dēvēto Rīgas loku, kas savienotu Rīgas TEC1 ar Imantu, kā arī izbūvēt augstsprieguma tīklu posmā Grobiņa - Liepāja.
Komisiju sēdē aicināti piedalīties ekonomikas ministrs Artis Kampars, Latvenergo amatpersonas, pārstāvji no Ministru prezidenta biroja un Ārlietu ministrijas, kā arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Eiropas lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopsēde notiks trešdien, 13.maijā, plkst.9.00 Jēkaba ielā 11, Sarkanajā zālē.
Saeimas Preses dienests