Saeimas deputāti Sociālo un darba lietu komisijas, Sabiedrības veselības apakškomisijas un Sporta apakškomisijas kopsēdē otrdien, 28.aprīlī, iztaujāja veselības ministru Ivaru Eglīti par veselības nozarē plānotajām reformām.
Deputāti noskaidroja, ka pārvaldes reformas rezultātā veselības jomā tiks likvidētas visas līdzšinējās pārvaldes iestādes, tostarp visas valsts aģentūras, un nākotnē strādās tikai četras ministrijai pakļautas jaunizveidotas institūcijas. Līdz ar to pārvaldes darbinieku skaits saruks par 300 - 350 cilvēkiem, 2010.gadā dodot 6,7 miljonu latu ietaupījumu.
Patlaban nozares administrēšanas izdevumi esot nedaudz vairāk par 20 miljoniem latu jeb 3,7 procenti no veselības aprūpes budžeta, bet lielākā daļa - 88 procenti - naudas tiek izmantota tieši veselības aprūpes pakalpojumiem, apliecināja veselības ministrs. No 45 tūkstošiem nozares darbinieku pārvaldes jomā strādājot 1300.
Sēdes dalībnieki neviennozīmīgi vērtēja Veselības ministrijas optimismu, plānojot Latvijas veselības sistēmu padarīt par lētāko un efektīvāko Eiropas Savienībā (ES). Deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK) interesējās, kā tik īsā laikā var izmainīt domāšanu un ieviest jaunus principus, piemēram, panākot, ka pakalpojuma sniedzējs pats atbild par sniegtā pakalpojuma kvalitāti. I.Eglītis skaidroja, ka jaunais plāns par lētāko un efektīvāko veselības aprūpi esot „pietiekami ambiciozs, taču nekas nesasniedzams,” īpaši ņemot vērā, ka Latvijā veselības jomā uz vienu iedzīvotāju ir viens no zemākajiem valsts finansējumiem ES.
Tāpat viena no gaidāmajām reformām paredz būtisku slimnīcu skaita samazināšanu, un līdzšinējo 59 stacionāru vietā 2013.gadā strādās tikai 24. Deputāti izrādīja interesi par konkrētu ārstniecības iestāžu likteni, piemēram, Priekules slimnīcas nākotnes izredzēm, taču I.Eglītis norādīja, ka konkrētas slimnīcas patlaban nosaukt nav gatavs, jo nākotne esot atkarīga no iestāžu gatavības iesaistīties slimnīcu apvienībās.
Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Valdis Ģīlis interesējās, vai par gaidāmajām reformām ir bijusi diskusija ar nozares nevalstiskajām organizācijām un aicināja ministriju veidot ciešāku sadarbību ar tām.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča un citi deputāti pauda bažas par palielinātajiem pacientu līdzmaksājumiem, jo daudzi iedzīvotāji jau patlaban nespējot norēķināties par pakalpojumiem. Faktiski tas nozīmē maksas medicīnas ieviešanu, norādīja A.Barča. Veselības ministrs skaidroja, ka, sadārdzinoties veselības aprūpei, nepieciešams izveidot aizsardzības sistēmu maksātnespējīgajiem pacientiem.
Ņemot vērā plašo reformu apjomu, deputāti nolēma turpmākajās sēdēs detalizēti iztaujāt Veselības ministrijas pārstāvjus par katrā jomā gaidāmajām pārmaiņām.