Savienojot Zviedrijas un Baltijas energotīklus, starpsavienojums jābūvē uz Latviju, apspriežot kopīga enerģijas tirgus izveidi Baltijas reģionā, Baltijas Asamblejas (BA) komiteju sēdēs 24.aprīlī uzsvēra Latvijas delegācija.
Būvējot starpsavienojumu starp Zviedriju un Latviju, tiktu saīsināta savienojuma distance, līdz ar to samazinātos savienojuma izveides izmaksas. Turklāt Latvija ir arī vienīgā no Baltijas valstīm, kas jau ir atvērusi elektroenerģijas tirgu, argumentēja Latvijas delegācija.
Diskusija par atjaunojamo energoresursu izmantošanu parādīja, ka Latvija šajā jomā ir sasniegusi vislielāko progresu starp Baltijas valstīm, taču nākotnē, iespējams, vajadzētu kopīgi koordinēt dabas resursu izmantošanu, īpaši jūras vēju izmantošanas jomā.
BA Latvijas delegācijas loceklis Vents Armands Krauklis (TP) ierosināja nopietni apspriest ideju Eiropas Komisijai veidot fondu, kas mūsu reģionā finansētu projektus, kuros enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus. „Sākotnējās investīcijas šādos projektos ir ļoti lielas, līdz ar to arī enerģijas izmaksas ir augstas un pašreizējā ekonomiskajā situācijā sabiedrībai grūti akceptējamas. Ja lielāko daļu šo projektu izmaksas segtu Eiropas Savienība, tad atjaunojamo energoresursu īpatsvars palielinātos daudz ātrāk, kā arī tiktu veicināta ekonomikas attīstība,” uzsvēra V.A.Krauklis.
Pārrunājot Ignalinas AES projektu, Latvijas un Igaunijas pārstāvji izteica bažas par projekta lēno virzību. Lietuvas puse informēja, ka ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, bet joprojām turpinās diskusijas par nacionālā investora statusu. Taču valdībai esot politiskā griba šo jautājumu atrisināt, norādīja Lietuvas delegācija.
Klaipēdā notiekošajās BA Vides aizsardzības un enerģētikas komitejas un Ekonomikas, komunikāciju un informātikas komitejas sēdēs Latviju pārstāvēja Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļi Vents Armands Krauklis (TP) un Māris Ārbergs (TP).
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbības organizācija, kas dibināta 1991.gada 8.novembrī ar mērķi koordinēt Baltijas valstu sadarbību parlamentārā līmenī, diskutēt par jautājumiem un projektiem, kas kopīgi visām trim reģiona valstīm, kā arī, lai paustu kopēju nostāju par politiskiem, ekonomiskiem, sociāliem un kultūras jautājumiem Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī. Baltijas Asambleju veido nacionālās delegācijas - 12 līdz 20 deputāti no katra Baltijas valstu parlamenta.
Saeimas Preses dienests