Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 25.martā, atkārtoti aicināja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) pilnveidot principa „nauda seko skolēnam” ieviešanas mehānismu.

Komisijas deputāti uzskata, ka princips „nauda seko skolēnam” ļaus sakārtot skolu tīklu un paaugstināt izglītības kvalitāti. Deputāti uzsvēra, ka, aprēķinot pašvaldībām pieejamo skolotāju algu finansējumu, jāņem vērā konkrētu novadu īpatnības.

Ministrija ir ieguldījusi lielu darbu un virziens ir pareizs, bet aprēķināt skolēnu skaitu uz 100 iedzīvotājiem ir absurdi. Koeficients skolotāju atalgojumam būtu jārēķina, ņemot vērā skolēnu skaitu uz kvadrātkilometru, uzsvēra komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis.

Noraidot deputātu pārmetumus, IZM parlamentārais sekretārs Rolands Broks skaidroja, ka ministrijas piedāvātajā modelī ir ņemtas vērā atšķirības starp dažādiem novadiem un arī masveidīga mazo skolu slēgšana nav gaidāma.

Pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka, ieviešot principu „nauda seko skolēnam”, slēdzamas būtu septiņas skolas, savukārt 22 skolas jāreorganizē. Piemēram, pārveidojot vidusskolas par pamatskolām, bet pamatskolas par sākumskolām, informēja R.Broks.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe skaidroja, ka princips „nauda seko skolēnam” liks pašvaldību un skolu vadītājiem apzināties, ka no viņiem tiek sagaidīta bērnu skološana, nevis pustukšu ēku apkurināšana. Deputāti piekrita ministres uzskatam, ka piļu un citu kultūrvēsturisku pieminekļu uzturēšana nav jāveic par zināšanu apguvei atvēlēto naudu.

Deputāti aicināja IZM arī neaizmirst, ka izglītības izmaksas ir objektīvi augstākas tajās pašvaldībās, kurās tiek īstenota bilingvālā apmācība.



Saeimas Preses dienests