Saeimas komisija: ES fondu apguve ir izšķiroša tautsaimniecībai

(25.03.2009.)

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija trešdien, 25.martā, pēc tikšanās ar atbildīgajām ministrijām secināja, ka, lai gan Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi var dot nozīmīgu stimulu Latvijas ekonomikai, šobrīd atbildīgajām iestādēm nav vienota redzējuma par ES fondu lomu tautsaimniecības attīstībā.

Komisijas deputāti un eksperti konstatēja, ka pašreizējā situācijā nav skaidri definēti stratēģiskie mērķi, kuru īstenošanai kalpotu ES fondu līdzekļi. Valsts kontroliere Inguna Sudraba, izvērtējot Finanšu ministrijas (FM) iesniegto informāciju, norādīja, ka ministrijas, plānojot savas nozares attīstību, nav saskatījušas kopsakarības ar citām nozarēm.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) norādīja, ka komisijas darbības mērķis nav kontrolēt atbildīgo institūciju darbu, tomēr ir ļoti būtiski izmantot visus resursus, lai panāktu efektīvu rezultātu. Viņš atzina, ka ES struktūrfondu nauda faktiski ir vienīgie līdzekļi, kas patlaban pieejami Latvijas tautsaimniecības stimulēšanai. „Ir jābūt skaidram redzējumam par to, ko mēs vēlamies panākt ar šiem ES līdzekļiem, jo drīz var rasties situācija, kad mums vairs nebūs ko stimulēt,” teica A.Bērziņš.

FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis komisijas deputātiem un ekspertiem skaidroja, ka pēdējā pusgada laikā ir ieguldīts nopietns darbs ES fondu līdzekļu pārstrukturizēšanā un administrēšanas procedūru vienkāršošanā. Viņš apliecināja, ka, izstrādājot ziņojumu Ministru kabinetam par paveikto, tiks ņemti vērā ne tikai ekspertu atzinumi, bet arī komisijas priekšlikumi. 

Komisijas sēdē Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe norādīja, ka birokrātisko šķēršļu mazināšana ES struktūrfondu apguvē ir ļoti svarīga. „Latvija šobrīd atrodas unikālā situācijā. Nākotnē mums šādu finanšu instrumentu vairs nebūs, tādēļ ir vērts piestrādāt,” teica R.Pīpiķe.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma lūgt FM līdz 2.aprīlīm iesniegt komisijai informāciju par visiem ES fondu pasākumiem un tiem atvēlēto valsts budžeta un ES finansējumu 2009.gadā.

Tāpat komisija kritiski vērtēja atbildīgo institūciju paveikto eksporta stimulēšanas jomā un aicināja šos jautājumus padziļināti skatīt kādā no turpmākajām komisijas sēdēm.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 9.oktobrī
09:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
09:45  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde