Jaunais Elektronisko mediju likums jāpārstrādā, trīspusēji sadarbojoties Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Saeimas Juridiskajam birojam, pēc ekspertu uzklausīšanas trešdien, 25.martā, secināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. 

Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja NRTP ieguldīto darbu likumprojekta izstrādē, uzklausot arī ekspertus un nozaru ministrijas, tomēr norādīja, ka, lai komisija uzņemtos likuma tālāku virzību Saeimā, ir nepieciešami būtiski juridiskas dabas precizējumi.

Kā norādīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, ja netiks veikti nepieciešamie precizējumi esošajā likumprojektā, Juridiskais birojs iesniegs vairāk nekā 100 priekšlikumus, kas ievērojami apgrūtinās komisijas darbu un var kavēt likuma pieņemšanu Saeimā. „Mēs esam gatavi sniegt savu palīdzību likumprojekta precizēšanai”, norādīja G.Kusiņš. 

Ja likumprojekts šādā redakcijā tiks virzīts Saeimā, tad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izskatot visus iesniegtos priekšlikumus, šī gada laikā nespēs pabeigt darbu pie jaunā likuma, norādīja deputāte Ina Druviete (PS). Tajā pašā laikā komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns atzina, ka darbs pie jauna elektronisko mediju likuma norit jau septiņus gadus, un ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk panākt šī likumprojekta pieņemšanu Saeimā.

Vienlaikus O.Kastēns aicināja arī Saeimas frakcijas izvērtēt jautājumus, kas prasa politisku vienošanos starp partijām, piemēram, par mediju finansēšanas mehānismiem, to juridisko statusu, kā arī jaunveidojamās Nacionālās elektronisko mediju padomes statusu.

Likumprojekta pašreizējā redakcija paredz nodrošināt finansējumu sabiedriskajiem medijiem 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, sabiedriskajiem medijiem noteikt jaunu juridisko statusu (valsts SIA), savukārt Nacionālo elektronisko mediju padomi izveidot kā neatkarīgu institūciju, kas prasītu šī statusa nostiprināšanu Satversmē.

NRTP sagatavoja Elektronisko mediju likuma projektu, jo uzskata, ka šobrīd spēkā esošais Radio un televīzijas likums vairs nenodrošina nozares regulējumu atbilstoši šī brīža prasībām un tajā nav iestrādāta mediju darbība jaunās komunikācijas platformās. Turklāt jaunajā likumprojektā ir iestrādātas tās Eiropas Savienības direktīvas normas, kas Latvijai ir jāievieš līdz 2009.gada beigām.

Likumprojekta precizētu redakciju Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija skatīs 5.maijā.

Saeimas Preses dienests