Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 25.martā, pirms otrā lasījuma atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, paredzot efektīvāku un pieejamāku maksātnespējas procesa organizēšanu.
Komisijas deputāti vienojās, ka no piecām uz trim minimālajām mēnešalgām jāsamazina vienreizējā atlīdzība, ko fiziska persona maksā administratoram par pienākumu veikšanu. Patlaban 900 latus augstā vienreizējā atlīdzība ir būtisks šķērslis, kas attur daudzus cilvēkus uzsākt maksātnespējas procesu.
Tajā pat laikā komisija neatbalstīja virkni Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš frakcijas iesniegto priekšlikumu attiecībā uz fizisku personu maksātnespēju. „Nav pieļaujama tāda situācija, ka parādnieks tiek pilnībā atbrīvots no pienākuma rīkoties, lai dzēstu savus parādus,” piedāvātos priekšlikumus komentēja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons deputātiem norādīja, ka no piedāvātajiem priekšlikumiem iegūtu simtiem un tūkstošiem reģistrētu un nereģistrētu komersantu, kas darbojušies pelēkajā zonā un pelnījuši spekulācijās ar nekutamo īpašumu. „Tas atbrīvotu daļu parādnieku no saistībām, uzliekot tās kādam citam,” teica T.Tverijons. Viņš pauda pārliecību, ka kredītņēmējus, kas naudu aizņēmušies vienīgā mājokļa iegādei, „neviens nav izlicis uz ielas un netaisās to darīt”.
Komisijas atbalstītā grozījumu redakcija paredz, ka parādnieka naudas sodu pieaugums tiek apturēts līdz ar tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, nevis pasludināšanu, kā tas noteikts patlaban.
Komisijas deputāti atbalstījuši arī virkni priekšlikumu, kas padarīs maksātnespējas procesu raitāku. Piemēram, no trim uz vienu mēnesi tiks samazināts termiņš, kādā kreditori var iesniegt prasījumu pret parādnieku. Izņēmuma gadījumos gan šo termiņu varēs noteikt garāku ? līdz trim mēnešiem.
Saeimas pirmajā lasījumā apstiprinātie likuma grozījumi jau paredz mazāku administratora atlīdzību fiziskas personas bankrota gadījumā, nosakot to vienas minimālās algas apmērā ik mēnesi laika posmā no dienas, kad pasludināts tiesas spriedums par maksātnespējas procesu līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai. Patlaban šī ikmēneša atlīdzība ir trīs minimālo algu apmērā un arīdzan ir būtisks šķērslis maksātnespējas procesa uzsākšanai.
Tāpat pirmajā lasījumā atbalstītajā likuma redakcijā līdz diviem gadiem pagarināts tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš. Patlaban šis termiņš ir viens gads, un tas nereti ir nepietiekami komercsabiedrībām, kurām ir liels apgrozījums un manta, kuras pārdošanai nepieciešams vairāk laika. Līdz ar to šādiem uzņēmumiem ir problemātiski atrisināt grūtības un atgūt finansiālo stabilitāti viena gada laikā.
Patlaban tiesiskās aizsardzības procesa dotās iespējas izmanto tikai niecīgs skaits uzņēmēju un fizisku personu. Pērn maksātnespējas process tika ierosināts 1500 komercsabiedrībām, taču tikai 13 gadījumos ierosināts tiesiskās aizsardzības process un tikai četros gadījumos tas tika pasludināts.
Grozījumi sagatavoti, ņemot vērā pērnā gada nogalē Latvijas nodomu protokolā Starptautiskajam Valūtas fondam pausto apņemšanos uzlabot uzņēmumu un fizisko personu maksātnespējas procesa efektivitāti.
Saeimas Preses dienests