Saeimas Sociālās drošības apakškomisija otrdien, 24.martā, vienbalsīgi nolēma neatbalstīt tālāku Darba likuma grozījumu virzību, kas paredz noteikt, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības palikt darbā ir arī tiem darbiniekiem, kuriem nav citu pastāvīgu ienākumu.

Deputāti vienojās pie šī jautājuma atgriezties brīdī, kad Saeimā tiks iesniegts apjomīgs valdības izstrādāts Darba likuma grozījumu projekts.

Apakškomisijas deputāti secināja, ka darba devējam būs grūti noskaidrot, vai darbinieks nepiestrādā vēl citur, jo neeksistē datu bāze, kurā būtu pieejama informācija par „citiem pastāvīgiem ienākumiem”. Šo likuma normu būtu grūti piemērot dzīvē, pauda uzaicinātie speciālisti. Turklāt kā citi pastāvīgi ienākumi var tikt traktēti arī nelieli ikmēneša ienākumi, piemēram, ģimenes valsts pabalsts, ko vecāki saņem par bērniem.

Šāds priekšlikums nozīmētu, ka mazākas izredzes saglabāt darba vietu būtu arīdzan pensionāriem un invalīdiem, kas saņem pensijas un pabalstus, norādīja apakškomisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Piedāvātos Darba likuma grozījumus sēdē neatbalstīja Labklājības ministrijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji, savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība vēstulē paudusi konceptuālu atbalstu šim priekšlikumam.

Patlaban likums nosaka, ka priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, likums nosaka desmit apstākļus (piemēram, pie darba devēja nostrādātais laiks, bērni līdz 14 gadiem, apgādājamo skaits, invaliditāte, līdz pensijai atlikušie gadi u.c.), pie kuriem darbiniekiem ir priekšrocības palikt darbā. Neviena no šīm priekšrocībām nav prioritāra salīdzinājumā ar pārējām.



Saeimas Preses dienests