Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jāpilnveido principa „nauda seko skolēnam” ieviešana un pašvaldībām jāmeklē iespējas efektivizēt mazo skolu darbību. To Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē trešdien, 18.martā, secināja deputāti.
„Princips „nauda seko skolēnam” ir atbalstāms, taču ministrijai jāņem vērā izskanējušie priekšlikumi pilnveidot koeficientu sistēmu, ar kuru novadiem tiks aprēķināts skolotāju algām pieejamais finansējums. Savukārt pašām pašvaldībām jācenšas skolu izmaksas padarīt iespējami efektīvas,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dukšinskis.
IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics paskaidroja, ka no jaunā mācību gada valsts mērķdotācijas pedagogu algām tiks maksātas novadiem, ņemot vērā skolēnu skaitu tajos. Darbs pie jaunā principa ieviešanas norit jau divus gadus, un tas ir devis pašvaldībām impulsu analizēt izmaksu efektivitāti, uzskata M.Gruškevics.
Ieviešot jauno finansēšanas modeli, masveida mazo skolu slēgšana nenotiks - arī pamatskola ar 56 bērniem varētu pastāvēt, apliecināja IZM Finanšu departamenta direktore Inga Štāle.
Lai nodrošinātu izglītības pieejamību laukos, nepieciešams ieviest diferencētu koeficientu, uzskata deputāti. IZM piedāvā koeficientu piemērot atkarībā no skolēnu īpatsvara pašvaldībā.
Ministrijas piedāvājums neapmierināja ne deputātus, ne pārstāvēto skolu un pašvaldību vadītājus. „Rēķinot skolēnu skaitu uz 100 iedzīvotājiem, iznāk, ka atbalstāma ir Rīga, nevis Ventspils. Tas ir absurdi, tāpēc koeficients būtu jārēķina, ņemot vērā skolēnu skaitu uz kvadrātkilometru. Tāpat, ministrijai piemērojot koeficientus, jāņem vērā dažādu novadu īpatnības un jākompensē atšķirīgās izmaksas skolēnu izglītošanā,” uzsvēra komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis.
IZM valsts sekretārs atbildēja, ka ar vienotu sistēmu nevar ņemt vērā visas īpatnības un, iespējams, jādomā par atsevišķām atbalsta programmām, piemēram, pierobežas rajoniem, kas īsteno skolēnu apmācību divās valodās.
Rēzeknes rajona padomes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs apliecināja, ka, lai arī gaidāmā optimizācija ir sāpīga, sadarbība ar ministriju ir konstruktīva. Taču uz šo brīdi pretrunas atšķirīgu koeficientu piemērošanā nav atrisinātas. Principa „nauda seko skolēnam” ieviešanu varētu apgrūtināt arī pašvaldību nespēja laicīgi pieņemt izšķirošus lēmumus par skolu reorganizāciju, piebilda M.Švarcs.
Saeimas Preses dienests