Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atzinīgi novērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu, vienlaikus aicinot KNAB pilnveidot koordināciju ar citām tiesībsargājošām iestādēm. To komisijas deputāti atzina otrdien, 17.martā, uzklausot KNAB vadības ziņojumu par biroja 2008.gada darba rezultātiem, problēmām un prioritātēm 2009.gadā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš norādīja, ka viņa vadītā komisija rosinās organizēt diskusiju par korupciju apkarojošo tiesībsargājošo iestāžu darba koordināciju, kurā bez KNAB būtu aicināti piedalīties arī Drošības policijas un Finanšu policijas pārstāvji. Šāda diskusija būtu pirmais solis, lai efektivizētu šo tiesībsargājošo iestāžu darbu un novērstu funkciju pārklāšanos.
Tāpat komisija aicinās sakārtot valsts drošības iestāžu iepirkumu procedūras, lai tās vienlaikus būtu gan atklātas un pārskatāmas, gan nekavētu drošības iestāžu funkciju veikšanu.
KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis pauda cerību, ka parlamentārieši KNAB sniegs atbalstu finanšu jautājumos, lai biroju neatstātu tā labākie darbinieki. J.Dalbiņš atbalstīja KNAB vadības pausto apņēmību arī samazināta finansējuma apstākļos saglabāt KNAB darbinieku atalgojumu. „Šajā jautājumā nevar būt runa par lineāru finansējuma samazinājumu, jo būtiski ir saglabāt labus darbiniekus,” norādīja J.Dalbiņš. Komisijas priekšsēdētājs piebilda, ka būtu iespējams runāt par finansējuma samazinājumu papildus funkciju veikšanai, tomēr biroja pamatfunkcijas nedrīkst ciest.
Kā komisijas sēdē norādīja KNAB priekšnieka vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos Alvis Vilks, līdzekļu trūkuma dēļ KNAB jau tagad neveic daļu no agrākajiem pasākumiem. Piemēram, KNAB nebūs iespējams pilnībā veikt priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringu. Tāpat būtiski samazināti arī līdzekļi sabiedrības izglītošanai par korupcijas novēršanas jautājumiem.
Savukārt KNAB priekšnieka vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos Juta Strīķe uzsvēra, ka būtiski turpināt iesākto darbu korupcijas apkarošanā. „Korupcijas nodara lielu kaitējumu valsts ekonomikai, tādēļ svarīgi atklāt valsts un pašvaldību amatpersonu veiktos koruptīvos nodarījumus,” teica J.Strīķe.
KNAB priekšnieka vietniece informēja, ka KNAB aizvien vairāk ierosina krimināllietas ne tikai pret kukuļa ņēmējiem, bet arī kukuļdevējiem un starpniekiem. Kaut arī KNAB izmeklēto lietu skaits, salīdzinot ar citām tiesībsargājošām iestādēm, ir mazāks, tomēr tās ir sarežģītas, ar daudzām epizodēm un lielu iesaistīto personu skaitu, uzsvēra J.Strīķe.
Saeimas Preses dienests