Latvijai jābūt gatavai apgūt Eiropas Savienības (ES) finansējumu, kuru plānots piešķirt energosistēmu starpsavienojumu izveidei. ES finansējums ir vitāli nozīmīgs Latvijas energosistēmas pilnveidošanai, nevis tikai starpsavienojuma izbūvei ar Zviedriju, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisija.
Eiropas lietu komisija pirmdien, 16.martā, uzklausīja atbildīgo institūciju ziņojumu par situāciju vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidē. Komisija vienojās jaunajam ekonomikas ministram nosūtīt oficiālu vēstuli ar lūgumu pievērst īpašu uzmanību šiem enerģētikas jautājumiem.
„Šis ir ļoti būtisks jautājums, jo Eiropas Savienības finansējumu būtu iespējams izmantot Latvijas elektroenerģijas tirgus sakārtošanai,” norādīja komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle, atgādinot, ka ES dalībvalstu līderi par šo jautājumu plāno lemt 19. un 20.marta Eiropadomes samitā. „Latvijai jābūt uz starta līnijas, lai savlaicīgi pieteiktos finansējumam, jo citas valstis jau ir sagatavojušas konkrētus projektus,” teica V.Paegle.
Eiropas Komisija enerģētikas nozarei 2009. un 2010.gadā gatavojas piešķirt 3,5 miljardus eiro, no kuriem lielākā daļa būs paredzēta Eiropas energotīklu starpsavienojumu izveidei. Prioritāro Eiropas starpsavienojumu vidū minēts arī Baltijas - Zviedrijas energotīklu starpsavienojums un Baltijas valstu iekšējo tirgu pārvades sistēmu nostiprināšana. Šiem mērķiem ES varētu atvēlēt 175 miljonus eiro.
Latvija ir gatava pieteikt divus projektus, kas modernizētu mūsu valsts rietumdaļas elektrotīklus, informēja Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma. ES finansējumu Latvija gatava izmantot tā dēvētā Rīgas loka izveidē, kas savienotu Rīgas TEC1 ar Imantu, kā arī augstpsprieguma tīkla izbūvē posmā Grobiņa - Liepāja.
Tomēr medijos izskanējusī diskusija, vai starpsavienojums ar Zviedriju tiks būvēts no Latvijas vai tomēr Lietuvas, ir tikai otršķirīgs, tehniskas dabas jautājums, deputātiem norādīja U.Sarma. Par to būtu jāļauj lemt profesionāļiem - visu iesaistīto valstu energosistēmu operatoriem, kuri tad arī izlemtu, kurš virziens būtu ekonomiski un tehniski visizdevīgākais. Daudz būtiskāk ir nodrošināt, lai visās Baltijas valstīs būtu atvērts elektroenerģijas tirgus, kas ir priekšnoteikums starpsavienojuma izveidei, uzsvēra U.Sarma. Šobrīd atvērts elektroenerģijas tirgus ir tikai Latvijā.
Arī „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons norādīja, ka vienota, atvērta energotirgus izveidi par galveno priekšnoteikumu sarunās izvirzījis arī Zviedrijas energosistēmas operators. „Būtu bezjēdzīgi būvēt kabeli uz Zviedriju, ja Baltijas valstīs nav atvērts tirgus,” teica K.Miķelsons. Viņš visai skeptiski vērtēja iespēju šādu vienotu elektroenerģijas tirgu tuvākajā laikā izveidot.
Deputāte Sandra Kalniete (JL) aicināja aktivizēt sarunas ar Lietuvu un Igauniju par šo valstu elektroenerģijas tirgu atvēršanu. Savukārt V.Paegle norādīja, ka Latvijai šajā jautājumā aktīvāk jāsadarbojas ar Eiropas Komisiju, lai tā mudinātu Lietuvu un Igauniju atvērt energotirgu brīvai konkurencei.
Saeimas Preses dienests