Gaidāmās Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmes diskusiju centrā būs ES un Baltkrievijas attiecības. To piektdien, 13.martā, apstiprinot Latvijas nacionālo pozīciju uz 16.-17.marta ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību ministru padomei, noskaidroja Saeimas Eiropas lietu komisija.

ES ārlietu ministriem būs jālemj, vai pagarināt iespēju Baltkrievijas amatpersonām arī turpmāk apmeklēt ES valstis. Kā zināms, protestējot pret demokrātiskās opozīcijas apspiešanu, ES savulaik noteica pārvietošanās brīvības ierobežojumus virknei Baltkrievijas augstāko amatpersonu. Tomēr pēc Baltkrievijas īstenotās politieslodzīto atbrīvošanas ES lēma uz laiku iesaldēt noteiktos ceļošanas ierobežojumus. ES ārlietu ministriem būs jālemj, vai pagarināt šo termiņu.

Latvija atbalsta lēmumu vēl uz pusgadu pagarināt ceļošanas ierobežojumu iesaldēšanu, informēja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks - politiskais direktors Pēteris Ustubs. Latvija atzinīgi vērtē Baltkrievijas spertos soļus cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanas jomā. Pēdējā laikā šajā valstī atļauta vairāku politisko partiju un apvienību darbība, kā arī opozīcijas laikrakstus atkal ļauts izplatīt ar pasta starpniecību, norādīja P.Ustubs.

Atbildot uz deputātu jautājumu, vai nākotnē iespējams atvieglot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem, P.Ustubs norādīja, ka viena valsts neko nevar mainīt. Tomēr šo jautājumu varētu risināt Austrumu partnerības ietvaros, par kuru plāno diskutēt arī ārlietu ministri. P.Ustubs atgādināja, ka ES Austrumu partnerība būs īpaša, padziļināta sadarbība ar sešām Austrumeiropas un Kaukāza valstīm - Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu un, iespējams, arī Baltkrieviju.

Eiropas lietu komisija apstiprināja arī Latvijas nacionālo pozīciju 19.un 20.marta Eiropadomes samitam. ES dalībvalstu līderi sanāksmē diskutēs par ES reakciju uz globālo finanšu krīzi, enerģētikas drošību, kā arī plāno sniegt savu akceptu ES Austrumu partnerības uzsākšanai.