Šī gada valsts budžeta grozījumus Saeimā plānots iesniegt aprīļa otrajā pusē, lai parlaments tos varētu izskatīt un pieņemt maija sākumā. Tā otrdien, 10.martā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus informēja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.
„Mēs gribam iegūt skaidrību par patieso ainu budžetā, jo ir grūti orientēties situācijā, kādā patlaban atrodas Latvija. Tāpat mūs interesē, kādas un par ko ir sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un kādā tempā parlamentam būs jāstrādā ar šī gada budžeta grozījumiem,” uzsvēra Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns.
Budžeta grozījumus FM plāno sagatavot trīs līdz četru nedēļu laikā pēc jaunās valdības apstiprināšanas. Plānoto izdevumu samazinājumu valsts pārvaldes sektorā paredzēts izdebatēt ar nozaru atbildīgajām amatpersonām. Tāpat ministrija iecerējusi pabeigt sarunas ar starptautiskajiem finanšu partneriem, deputātus informēja FM valsts sekretārs. Viņš arī pauda cerību, ka izdosies mainīt otrajam pensiju līmenim novirzāmo sociālo iemaksu apmēru un daļu naudas novirzīt valsts apsaimniekotajam pirmajam pensiju līmenim, lai iegūtu papildu līdzekļus sociālās apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai.
Uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāres Karinas Pētersones interesi par plānoto valsts pretimnākšanu naudas grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons norādīja, ka konceptuāls lēmums par valsts garantēto atbalstu jāpieņem pēc iespējas ātrāk, jo banku iespējas nākt pretī kredītņēmējiem ar katru dienu strauji sarūk.
Patlaban līdztekus priekšlikumu sagatavošanai notiek arī konsultācijas ar starptautiskajiem finanšu ekspertiem par valsts garantiju apjomu. Valsts atbalstu plānots sniegt tikai tiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri naudu ņēmuši vienīgā mājokļa iegādei vai rekonstrukcijai, un tam kopumā no valsts budžeta būtu nepieciešami aptuveni 200 miljoni latu, deputātus informēja T.Tverijons.
Komisijai kopējo makroekonomisko situāciju un stāvokli valsts budžetā raksturoja FM un Valsts kases speciālisti, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas un banku eksperti.
Saerimas Preses dienests