Latvijas prioritātes Eiropas Savienībā (ES) šajā pusgadā, kad ES prezidējošās valsts pienākumus pilda Čehija, būs enerģētikas politika, ekonomika un finanses, kā arī vienādu konkurences apstākļu panākšana visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, vienojās Saeimas Eiropas lietu komisija.
Komisija pirmdien, 2.martā, uzklausīja Ārlietu ministrijas ziņojumu par nozaru politikas virzību Francijas prezidentūrā un plānoto attīstību Čehijas prezidentūrā.
Nav pieņemama situācija, ka Latvijas zemnieki ES tiešajos maksājumos joprojām saņem daudzkārt mazāk, nekā lauksaimnieki tā dēvētajās „vecajās” ES dalībvalstīs, norādīja Eiropas lietu komisijas un pieaicināto nozaru komisiju deputāti. Tādēļ Saeimas deputāti aicina arī turpmāk Latvijas amatpersonas ES līmenī pieprasīt vienādus konkurences apstākļus visu dalībvalstu zemniekiem.
Iespējams, Latvijai šajā jautājumā jābūt daudzkārt uzstājīgākai un pat agresīvākai, pretējā gadījumā mūsu nacionālās intereses nebūs iespējams aizstāvēt, norādīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC).
Savukārt Eiropas lietu komisijas deputāts Boriss Cilevičs (SC) vērsa uzmanību uz to, ka lielās atšķirības starp lauksaimniecības tiešajiem maksājumiem dažādās ES dalībvalstīs ir pretrunā ar ES kohēzijas jeb izlīdzināšanas pamatprincipiem, kas paredz lielāka finansējuma piešķiršanu tieši nabadzīgākajām valstīm. „Šajā gadījumā notiek nevis izlīdzināšana, bet tieši pretēji - bagātās dalībvalstis saņem daudz vairāk par nabadzīgākajām,” uzsvēra B.Cilevičs.
Turklāt jāatceras, ka lauksaimniecībai tiek atvēlēta lielākā daļa ES finansējuma, atgādināja deputāts. Viņš norādīja, ka nodalot ES kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu, būtu labi redzams patiesais naudas apjoms, ko no ES budžeta saņem katra dalībvalsts.
Viena no centrālajām Čehijas ES prezidentūras prioritātēm ir ES enerģētikas politika, informēja Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības direkcijas vadītāja Ilze Juhansone. Šī gada marta Eiropadomes samitā plānots apstiprināt Otro rīcības plānu Eiropas enerģētikas politikai 2010-2012.gadiem. Savukārt līdz maija beigām plānots pabeigt darbu pie Latvijai būtiskā Baltijas energotīklu starpsavienojumu plāna izstrādes. Šajā jautājumā trīs Baltijas valstis tiek uzlūkotas kopā kā vienots reģions, atgādināja I.Juhansone.
Saeimas Preses dienests