Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 17.februārī, kopīgi ar Rīgas domes amatpersonām pārrunājot galvaspilsētas kultūras budžetu, norādīja uz nepieciešamību nesamazināt atbalstu pašdarbības kolektīviem.

Rīgas pilsētas iespējas budžeta ietvaros atbalstīt izglītības un kultūras pasākumus, kā arī iecerētā pašvaldības iestāžu reorganizācija būs galvenais sarunu temats arī rīt, 18.februārī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem izbraukuma sēdē tiekoties ar Rīgas domes priekšsēdētāju Jāni Birku.

„Pašdarbības kolektīvu vadītāji veic ļoti nozīmīgu darbu un bieži vien arī augsti kvalitatīvā līmenī. Tāpēc jādomā par šo vadītāju pienācīgu atalgošanu, jo īpaši to, kas strādā ar bērniem,” komisijas sēdē uzsvēra deputāts Raimonds Pauls (TP).

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte paskaidroja, ka par spīti finansējuma samazinājumam rosinās domes deputātus atrast papildu līdzekļus kultūras centru darbiniekiem, pašdarbības kolektīvu vadītājiem un pedagogiem.

Salīdzinot ar 2008.gadu, kultūras jomai atvēlētie finanšu resursi sarukuši par četriem miljoniem un šogad sastādīs 12 miljonus latu. Kultūras jomas budžeta samazinājums pārsniedz 15 procentus un galvenais šobrīd ir spēt kaut minimāli, bet īstenot visas kultūras politikas funkcijas,  H.Stalte.

Tāpat Saeimas deputāti atbildīgajām amatpersonām lūdza paskaidrot, cik cilvēki Rīgas domē nodarbojās ar kultūras procesu pārvaldīšanu un vai būtu iespējama naudas līdzekļu ietaupīšana, samazinot ierēdņu skaitu.

Galvaspilsētas Kultūras departamentā šobrīd strādā 55 cilvēki, un tā pakļautībā ir 65 iestādes, tostarp bibliotēkas, kultūras centri un mākslas skolas. Kultūras jomā nodarbināto vidējais atalgojums ir viens no mazākajiem starp Rīgas domes struktūrvienībām un arī pats Kultūras departaments ir viens no mazākajiem domes departamentiem, informēja Rīgas domes Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle.


Saeimas Preses dienests