Saeimas Sociālās drošības apakškomisijas deputāti otrdien, 16.februārī, turpinās vērtēt sociālā budžeta uzkrājuma apsaimniekošanas efektivitāti.

Kā norāda apakškomisijā, pēdējos gados valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā ir izveidojies ievērojams līdzekļu uzkrājums, kas sasniedz teju miljardu latu. Daļa no šīs naudas ir noguldīta depozītā uz procentiem.

Deputātus interesē, kā šie depozīti ir papildinājuši sociālo budžetu un vai atbildīgās iestādes ir izvēlējušās optimālāko ieguldījumu stratēģiju. 

Tāpat deputāti vēlas noskaidrot, cik lielā mērā sociālā budžeta uzkrājumu krīzes apstākļos var izmantot aktuālo sociālo maksājumu nodrošināšanai. „Sociālā budžeta ieņēmumus izdotos palielināt, līdzīgi kā Lietuvā samazinot otrajā pensiju līmenī pārskaitāmo līdzekļu daudzumu. Ja otrajā pensiju līmenī pārskaitītu piecus, nevis astoņus procentus no ienākumiem, kā tas ir patlaban, valsts sociālajā budžetā papildus ieplūstu vairāk nekā 100 miljoni latu. Deputātus interesē, vai šos līdzekļus iespējams izmantot pensiju indeksācijai un citiem sociālā atbalsta pasākumiem, vai arī tā būtu pamatbudžeta lāpīšana uz sociālā budžeta rēķina,” norāda apakškomisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, uz apakškomisijas sēdi aicināti Finanšu ministrijas un Valsts kases pārstāvji.

Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā nonāk darba devēju un darba ņēmēju veiktās sociālās iemaksas. Veicot šos maksājumus, iedzīvotāji tiek apdrošināti sociālā riska situācijām un var saņemt pabalstus bezdarba, slimības, bērna piedzimšanas, darbspēju zaudējuma un citos gadījumos. No šī budžeta līdzekļiem maksā arī pensijas. Sociālās apdrošināšanas pabalstu un pensiju apmērs katram cilvēkam ir individuāls - to nosaka atkarībā no veikto iemaksu apmēra, darba stāža un citiem faktoriem.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sociālās drošības apakškomisijas sēde notiks otrdien, 16.februārī, plkst.14.00 Jēkabā ielā 10/12, 210.telpā. 


Saeimas Preses dienests