Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti trešdien, 4.februārī, ar Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministru Ainaru Baštiku pārrunāja integrācijas politiku jaunizveidotajā ministrijā. Deputāti vēlējās uzzināt, vai ir noslēgusies integrācijas sekretariāta funkciju pārņemšana un vai jaunais statuss nozīmē arī jaunas tendences integrācijas politikā.

Komisijas vadītājs Pēteris Tabūns izteica cerību, ka iestāžu reorganizācijas rezultāts integrācijai nozīmēs kvalitatīvas izmaiņas un turpmāk tā tiks balstīta uz nacionālajām vērtībām.

Deputāti noskaidroja, ka līdz februārim turpinājās inventarizācija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta dokumentu un arhīva pārņemšana, kas šobrīd jau ir veiksmīgi noslēgusies. Patlaban no 48 bijušā sekretariāta darbiniekiem 15 turpina darbu A.Baštika vadītajā ministrijā. Likvidējot sekretariātu, ir ietaupīti 615 tūkstoši lati.

Jautāts par sabiedrības integrācijas vietu ministra dienaskārtībā, A.Baštiks deputātiem paskaidroja, ka svarīgi ir turpināt tās labās lietas, ko sekretariāts bija uzsācis. Ministrija šogad turpinās pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programmu, lībiešu kultūras, latviešu diasporas un čigānu atbalsta programmas. Tāpat ministrija šogad finansiāli atbalstīs latviešu dziesmu svētku rīkošanu Baškīrijā un bērnu latviešu valodas skolu Gruzijā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti vairākkārīgi ir diskutējuši par sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu projektu, kas tapa O.Kastēna vadītajā sekretariātā, un pamatnostādņu pabeigšanu uzskata par būtisku jaunizveidotās ministrijas uzdevumu. Integrācijas pamatnostādnes ir jāpārstrukturizē, tomēr trīs galvenie darbības virzieni pamatnostādnēs paliek nemainīgi - pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, starpkultūru dialogs un imigrantu integrācija, norādīja A.Baštiks.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2008.gadā bija izsniegti aptuveni astoņi tūkstoši patstāvīgās uzturēšanās atļauju. Tāpēc imigrācijas jautājumiem jāpievērš aizvien lielāka uzmanība, jādod iespēja iebraucējiem apgūt latviešu valodu un risināt sociālos jautājumus. Tāpat jādomā, lai emigrējušie latvieši un viņu bērni saglabātu saikni ar Latvijas valsti. Būtu jāvērtē iespēja atļaut dubultpilsonību ārvalstīs dzimušajiem Latvijas pilsoņu bērniem, uzskata A.Baštiks.


Saeimas Preses dienests