Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 3.februārī, pauda atbalstu Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas tālākai virzībai Saeimā, taču aicināja speciālistus rūpīgāk vērtēt iemeslus, kāpēc Latvija nevar ratificēt vairākus hartas pantus.

Labklājības ministrijas speciālisti norāda, ka patlaban ir iespējams ratificēt tikai daļu no Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas, jo Latvijas normatīvā un sociālā vide neatbilst hartā izvirzītajām prasībām. Deputāti ir nobažījušies, ka netiks ratificēti tie panti, kas skar bērnus un jauniešus, invalīdus un cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī vecu cilvēku tiesības uz sociālo aizsardzību.

Šobrīd tikai puse no Eiropas Padomes dalībvalstīm ir ratificējusi Eiropas Sociālo hartu, un komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns aicināja nesasteigt hartas ratifikāciju parlamentā, norādot, ka būtu svarīgi rūpīgāk izvērtēt ministriju ekspertu ziņojumu.

Spēkā esošā kārtība nosaka, ka, ja pēc ekspertu atzinuma tiek noraidīts kāds hartas apakšpunkts, tad netiek ratificēts arī viss pants. „Ja mēs šo principu attiecinātu uz pankūku cepšanu, tad būtu jāizmet ārā visa bļoda, ja piedeg viena pankūka,” norādīja O.Kastēns.  

Komisijas deputāts Boriss Cilevičs (SC) mudināja domāt par to, kā Latvijā nodrošināt Eiropas standartiem atbilstošus sociālos apstākļus, nevis noraidīt atsevišķu hartas pantu ratifikāciju. „Šis būtu kārtējais mēģinājums ratificēt kādu dokumentu, nesakārtojot iekšējo likumdošanu,” uzskata B.Cilevičs. 

Pārskatītā Eiropas Sociālā harta tika atvērta parakstīšanai 1996.gadā, paplašinot 1961.gada Eiropas Sociālā hartas un tās papildu protokolu tiesību sfēras. Tajā iekļautas arī jaunas tiesības, ņemot vērā izmaiņas, kas notikušas Eiropā kopš 1961.gada.

Latvija Pārskatīto hartu parakstīja 2007.gada 29.maijā, apņemoties aizsargāt savu iedzīvotāju sociālās tiesības, tādā veidā paaugstinot iedzīvotāju dzīves līmeni un sociālo labklājību.

Lai harta Latvijā stātos spēkā, to nepieciešams ratificēt Saeimā.

Saeimas Preses dienests